KNAB: filozofu skandālā nav interešu konflikta

Tikai pēc gada Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir spējis mobilizēt spēkus, lai izvērtētu pagājušā gada rudenī uzjundījušo skandālu par zinātnei, it īpaši filozofijai, paredzēto līdzekļu piešķiršanu.

KNAB konstatējis, ka neviena no amatpersonām, kas ir piedalījusies atbildīgo lēmumu pieņemšanā, nav atradusies interešu konfliktā. Zinātniekiem ir dubults aizvainojums – fakts, ka šīs lietas izmeklēšana prasījusi nesamērīgi ilgu laiku un to, ka ziņotājiem, kas sūdzas KNAB, nav nekādas atbildības par sūdzību patiesību.

Lieks tracis

2009. gada vasarā KNAB saņēma iesniegumu par Latvijas Zinātnes padomes (LZP) Humanitāro un sociālo zinātņu ekspertu Maijas Kūles un Ellas Bucenieces it kā iespējamo atrašanos interešu konfliktā, pieņemot pašām sev un radiniekiem labvēlīgus lēmumus par valsts līdzekļiem, kas paredzēti pētniecībai. Pērn augustā plašas diskusijas par šo tēmu raisījās literatūras un filozofijas portālā satori.lv, ko pamanīja arī mediji un turpināja tās tiražēt.

Tikai šāgada jūnija beigās KNAB atbildēja M. Kūlei un E. Buceniecei, ka viņu darbībā, pildot LZP ekspertu komisijas locekļu amatus, nav konstatēti pārkāpumi ar amata pienākumiem saistītās darbībās attiecībā uz saviem un laulāto radinieku fundamentālo pētījumu projektiem.

"Tas ir gandrīz vai absurds, jo pati esmu rakstījusi par demokrātijas paradoksiem. Šajā gadījumā var uztaisīt traci pilnīgi no nekā. Tas varbūt nāk par labu publiskai sfērai, bet privāti un profesionāli tas ir diezgan aizskaroši," teic Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta (FSI) zinātniskās padomes priekšsēdētāja Ella Buceniece. Viņai "īpašu ilūziju par demokrātiju nav bijis. Liekas, valstī vēl īsti nav demokrātijas izpratnes. Pašu jēdzienu izmanto kā stereotipu, segvārdu, lai visu piesegtu. Demokrātijas vārds nav nekāds aizslietnis, aiz kura viss kaut kas var notikt".

Nav atbildības

Starptautiski pazīstamās zinātnieces uzskata, ka Latvijā ir pieaudzis skandālu ražošanas tehnoloģiju kopums, ko saista ar demokrātiju. "Dažu valstisku institūciju, kuras ir nozīmīgas, kā KNAB, publiskās attiecības nav skaidri formulētas. No vienas puses, KNAB aicina visus, kam nebūtu slinkums, piemīt intrigu pīšanas tieksme vai kas tiešām redz kādus pārkāpumus, ziņot. No otras puses – šiem skandālus ražojošiem ziņotājiem nav nekādas atbildības. Šie ziņojumi ir anonīmi," Neatkarīgajai uzsver LU FSI direktore M. Kūle.

Gada laikā, kamēr KNAB veicis pārbaudi, pēc kuras secināts, ka nav nekādu pārkāpumu, viņa konstatējusi nepilnības likumdošanā. "Nav iestrādāta atbildība ziņotājam, jo viņa vārdu neuzrāda un nav nekādas atbildības. KNAB publiskās attiecības ar presi, sabiedrību absolūti nav izstrādātas. KNAB ir valsts institūcija, droši vien vajadzīga, bet lietas tur tiek izskatītas mežonīgi ilgi. Visu šo gadu atradāmies piekārtā situācijā," savas izjūtas raksturo filozofe M. Kūle.

Dala pēc svarīguma

Nesen M. Kūle tikusies ar KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi, kurai pirms gada stāstīts par šo lietu. "Teicu, ka mēs kā personības esam veselu gadu aizskartas. Uz ko man atbildēja: "Maija, jūs taču neesat svarīgas." Bet mums taču ir diezgan liela loma zinātnes sfērā, ir savas aprindas, studenti un kolēģi. Ilgais laiks ir lietas vilkšana. Uz to atbildēja, ka jāsaprot, ka nemitīgi nāk jaunas lietas, un mūsējā bija plauktā pašā apakšā. Tas nav godīgi – kāpēc veselu gadu mēs esam pašā apakšā?!" pārmet LU SFI vadītāja.

Savukārt E. Buceniece nevairās radušos situāciju raksturot kā nihilismu. "Politiķi pie KNAB darbībām un vilcināšanās varbūt ir pieraduši, bet radošiem cilvēkiem tā ir liela trauma," ir pārliecināta FSI zinātniskās padomes priekšsēdētāja.

Pēta nacionālo identitāti

Valdība ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru valstī ir noteiktas piecas pētniecības prioritātes. "No sociāli humanitārām zinātnēm prioritāte ir viena – nacionālā identitāte. Filozofija arī ir saistīta ar nacionālās identitātes pētījumiem, bet šajā posmā tas ir vairāk starpdisciplinārs," precizē M. Kūle.

LZP apstiprinātais 2010. gadā finansējamais tematisko pētījumu projektu kopējais apjoms ir 2 342 458 lati, filozofijas sešiem projektiem – 72 982 lati.