Kaut arī plaģiātisma skandāls Latvijas Universitātes (LU) filozofijas fakultātē vēl nav noslēdzies – profesors Rihards Kūlis līdz 14. maijam aicināts iesniegt paskaidrojumu LU rektoram Mārcim Auziņam, kurš lems par tālāku rīcību, jau tagad akadēmiskās vides aprindās tiek izteikti minējumi, ka šis notikums Latvijas zinātnieku turpmāko darbību varētu ietekmēt pozitīvā virzienā.
"Iespējams, zinātnieki stingrāk pievērsīs uzmanību ētikas kodeksam un atsauču minēšanai," uzskata Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis.
Apsūdz studenti
Šā gada martā publiskajā telpā parādījās studentu vēstule par filozofiju Latvijā, kurā tika apšaubīta LU filozofijas nodaļas studiju kvalitāte un izteiktas aizdomas par to, ka profesori Rihards Kūlis, Igors Šuvajevs un Andris Rubenis nodarbojušies ar plaģiātismu. Vēlāk izrādījās, ka ziņojuma iniciators ir 2. kursa filozofijas students Armands Leimanis, kurš no saviem vārdiem neatkāpās un pievērsa arī rektora Mārča Auziņa uzmanību. Rektors lūdza LU Ētikas komisiju izskatīt pausto viedokli. Tika izveidota neatkarīga ekspertu komisija sešu cilvēku sastāvā, kas analizēja divus Imanuela Kanta darbu tulkojumus – Praktiskā prāta kritika R. Kūļa tulkojumā, ko izdevusi izdevniecība Zvaigzne 1988. gadā, un Atbilde uz jautājumu: kas ir apgaismība? I. Šuvajeva tulkojumā, ko izdevusi izdevniecība Zvaigzne ABC 2004. gadā. Ekspertu grupa ar LU profesoru Andreju Veisbergu priekšgalā konstatēja, ka I. Šuvajevs tulkojumā ir nepietiekami skaidri norādījis Ata (Otto) Rolava tulkojuma ietekmi, tāpēc LU Ētikas komisija izteikusi viņam par to aizrādījumu, savukārt R. Kūlim izteikusi nosodījumu par to, ka viņa darbs nav oriģināltulkojums. Tika secināts, ka R. Kūlis, tulkojot darbu Praktiskā prāta kritika, ir aizskāris A. Rolava intelektuālo īpašumu, nenorādot, ka tulkojums ir padziļināts redakcionāla rakstura A. Rolava tulkojums.
Profesors R. Kūlis Neatkarīgajai sacīja, ka patlaban gatavo paskaidrojumu rektoram Mārcim Auziņam un viņa turpmākā rīcība būs atkarīga no rektora lēmuma. "Jebkura administratīva lēmuma gadījumā sūdzēšos tiesā," viņš pavēstīja. R. Kūlis neatkāpjas no iepriekš teiktā: "Plaģiātisma nav bijis, tā nav Rolava darba redakcija. Ja skaidrāk būtu definēts, ko šajā gadījumā nozīmē izmantojis, tad es, iespējams, būtu iesaistījies par to diskusijā. Nenoliedzu, ka manā rīcībā ir bijis Rolava tulkojuma manuskripts, esmu to šķirstījis, tomēr neesmu to rediģējis un nevienu filozofijas kategoriju savā tulkojumā no viņa neesmu aizguvis."
Prestižs necieš
Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Universitātes vadītāji neuzskata, ka šis gadījums mestu ēnu uz citu zinātnieku darba godīgumu vai iesaistītās augstskolas un fakultātes prestižu. "Protams, Latvijas Universitātei un visai akadēmiskajai videi kopumā šādas situācijas, kurās tiek apšaubīts kāda mācībspēka vai zinātnieka akadēmiskais godīgums, ir ļoti nepatīkamas. Tomēr nevajadzētu to dramatizēt vai, balstoties uz atsevišķiem gadījumiem, izdarīt vispārinājumus par Latvijas akadēmisko vidi kopumā. Esmu pārliecināts, ka tie ir tikai izņēmumi un kopumā Latvijas augstskolās strādā gudri, talantīgi un godprātīgi mācībspēki, kuri guvuši starptautisku atzinību arī kā zinātnieki," uzsvēra M. Auziņš. Viņaprāt, "risinot jautājumu pēc būtības, esot godīgiem attiecībā pret studentiem, citiem mācībspēkiem un sabiedrību, augstskolas tēls nevis zaudē, bet iegūst. Šāda rīcība apliecina augstskolas spēku un spēju ne vien atzīt problēmas esamību, bet pats galvenais – rast risinājumu."
Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis ir pārliecināts, ka "problēma tiek padarīta lielāka, nekā tā ir." Viņš sacīja, ka Zinātņu akadēmija un Ētikas padome patlaban izstrādā zinātnieku ētikas kodeksa papildinājumus. "Cerams, šis skandāls kalpos par atgādinājumu zinātniekiem. Domāju, ka ne viens vien no viņiem kādreiz ir kļūdījies un aizmirsis atsaukties uz izmantotajiem materiāliem, tomēr tas viņus nepadara par noziedzniekiem."
Padomā citi plaģiāti
Profesors R. Kūlis uzskata, ka viņa autoritāte pēc šīm apsūdzībām nav cietusi. "Žurnālisti dažkārt jauc, sakot, ka pret mani vērsušies studenti daudzskaitlī, tomēr tie bija tikai daži studenti, turklāt vairāki no viņiem bija eksmatrikulēti no citām universitātes fakultātēm. Mani studenti mani ārkārtīgi atbalsta. Iespējams, mana autoritāte pēc šā gadījuma ir pat cēlusies."
Students A. Leimanis, kuram Ētikas komisija izteikusi aizrādījumu par LU iekšējos normatīvajos aktos noteiktās kārtības neievērošanu un nosodījumu par nepārdomātajiem publiskajiem izteikumiem, atklāj, ka viņam padomā arī citu plaģiātisma gadījumu publiskošana. Viņš uzskata, ka tieši I. Kanta darba Tīrā prāta kritika R. Kūļa tulkojums, ko eksperti nevērtēja, jo darbs nav izdots, ir "pats kliedzošākais plaģiātisma gadījums". A. Leimanis uzsver, ka viņam šobrīd ir divi mērķi – pielikt punktu plaģiātu lietai un izveidot jaunu filozofijas programmu. Viņš cer, ka "uz plaģiātu lietas pamata izvērtīsies plašāka diskusija par izglītības kvalitāti. Ceru, ka studenti kļūs prasīgāki pret pasniedzējiem un sapratīs, ka grāds, ja tam nav reāla seguma, ir tikai papīrs, kas var palīdzēt darbu atrast, bet ne noturēt. Lai notiktu pārmaiņas, nedrīkst klusēt un paslaucīt zem paklāja to, par ko būtu jārunā skaļi. Grūti iedomāties, ka izglītības kvalitāte varētu uzlaboties bez spiediena no tiem, kas ar to saistīti visvairāk, – studentiem.
