Bērna pārāk izvēlīgu ēšanu lielā mērā ietekmē gēni, turklāt zinātnieki atklājuši, ka septiņus gadus vecu bērnu vecākiem ir visgrūtāk pierunāt savas atvases ēst augļus un dārzeņus, vēsta “Daily Mail”.
Videi draudzīgs pārtikas iepakojums pēdējos gados kļuvis par pašsaprotamu mērķi ilgtspējīgi domājošu uzņēmumu dienaskārtībā. Taču arvien biežāk diskusiju krustpunktos nonāk paši pārtikas produkti un veids, kā tie iegūti. Mazumtirgotāji cenšas rast dabai pēc iespējas draudzīgākus risinājumus, dodot priekšroku vietējo ražotāju produktiem un saīsinot pārtikas piegādes ķēdes. Kā mūsu ēšanas paradumi ietekmē klimata pārmaiņas, un vai mazas izmaiņas ikdienā var glābt planētu?
Covid-19 pandēmijas ietekmē Latvijas iedzīvotāji tirdzniecības vietas apmeklē retāk un rūpīgāk plāno savus iepirkumus, turklāt biežāk nekā līdz šim gatavo ēdienu mājās. To novembrī Latvijas iedzīvotāju aptaujā atklājuši divas trešdaļas respondentu.
Pētījuma rezultāti liecina, ka teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (23 %) piekopj neveselīgus ēšanas paradumus un atzīst tos par savu kaitīgo ieradumu. Eksperti norāda – lai arī biežāk ar neveselīgu ēšanu tiek asociēti cilvēki ar liekā svara problēmām, neveselīgi ēšanas paradumi var nebūt nemaz tik acīmredzami – ar nesabalansētu un neveselīgu uzturu mēdz aizrauties arī vizuāli veselīga izskata cilvēki.
Covid-19 pandēmijas un ar to saistītās ārkārtas situācijas ietekmē Latvijas iedzīvotāji ir mainījuši savus līdz šim ierastos ēšanas paradumus, iegādāto produktu daudzveidību un to izcelsmes valsti, liecina pētījums*. Saskaņā ar pētījumā iegūtajiem datiem, jauniegūtie paradumi tiks saglabāti arī turpmāk teju katram piektajam aptaujas dalībniekam.
72% Latvijas aktīvo jauniešu pievērš uzmanību gaļas kvalitātei, kas ir teju par 10% vairāk nekā pērn, liecina “Putnu fabrika Ķekava” un “Ghetto Games” veiktās aptaujas dati.
Daudziem savureiz būs pasprucis kāds no banālajiem teicieniem par mīlestību, kas iet caur vēderu, vai par sievu, kura vecumdienās būs līdzīga savai mātei – pēc izskata.
Nav noslēpums, ka studentu ikdienas ritms starp lekcijām, eksāmeniem un citām aktivitātēm ir saspringts, tāpēc ēšanai un maltītes baudīšanai studenti bieži vien atvēl maz laika, bieži izvēloties maltīti līdzņemšanai, tā secināts Narvesen veiktajā Latvijas studentu ēšanas paradumu aptaujā.
Bērnu ārsti secinājuši: 1–3 gadus vecu bērnu iemetot nepareizu uztura paradumu pasaulē, tiek radīts risks viņa veselībai un normālai turpmākajai attīstībai. Jo šis ir vecuma posms, kad mazajiem būtu pakāpeniski jāpāriet uz pilna spektra ēdienkarti, iemācoties veselīgus pareiza uztura principus.
Eiropas Savienības dalībvalstu pārtikas riska novērtēšanas institūcijas pēta Eiropas valstu iedzīvotāju pārtikas grozu un ēšanas paradumus, tādējādi noskaidrojot, vai ar ikdienā lietotajiem pārtikas produktiem tie uzņem visas organismam nepieciešamās uzturvielas, vitamīnus un mikroelementus un kāds ir potenciālais risks cilvēka veselībai, lietojot uzturā piesārņotus produktus.