PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Nosaki personības tipu un sev labāko ēdienkarti

Daudziem savureiz būs pasprucis kāds no banālajiem teicieniem par mīlestību, kas iet caur vēderu, vai par sievu, kura vecumdienās būs līdzīga savai mātei – pēc izskata.

Ne vienmēr tā būs. Tas, kurš jūtas labi ar dzīves sitienu amortizatoru - liekajiem kilogramiem, būs neizpratnē, kādēļ citam ir jānodzen sevi līdz anorektiskam stāvoklim. Kādam ēšana no porcelāna traukiem ar sudraba galda piederumiem ir nozīmīgs ikdienas rituāls, cits uzkož salātus no veikalā nopirktās plastmasas kārbiņas un ir ne mazāk apmierināts. Mēs esam dažādi, atšķirīgi ir mūsu paradumi un vajadzības. Ne vienmēr spējam saprast ne tikai savus, kur nu vēl citu cilvēku paradumus ēst gatavošanā vai mājas uzturēšanā.

Piemēram, ieejam virtuvē, kur, mūsuprāt, valda haoss. Tas ir haoss, pēc socionikas, sensorā tipa cilvēka uztverē, bet cilvēks, kurš socionikā tiek dēvēts par intuītu, tādā virtuvē orientējas ļoti labi.

Ja ne uzreiz, tad pēc kāda laika atrod vajadzīgo priekšmetu un daudz citu aizmirstu lietu. Saskaņā ar socioniku dažu tipu cilvēkiem mīlestība tiešām iet caur vēderu, jo viņš ēd, kā pagadās, un ir pateicīgs, ja blakus ir kāds, kurš ēšanas paradumus pieskata.

Kamēr neiemācīsimies saprast sevi, savu rīcību, tikmēr nezināsim, kā rīkoties, ja vēlēsimies sevi mainīt, teiksim, disciplinēt, ja jutīsim, ka tas vajadzīgs. Zinot, kā rīkojas konkrēta tipa cilvēki, būs vieglāk pieņemt mums nesaprotamu rīcību vai miermīlīgāk uztvert mūsu izpratnē dīvainus paradumus.

Šī informācija būs vieglāk uztverama tiem, kuri apguvuši socioniku, bet internetā ir pieejami testi, kā noteikt savu sociotipu. Paša spēkiem iegūtie rezultāti varētu būt neprecīzi, tāpēc ieteicams vērsties pie socionikas eksperta.

Kā ēd Donkihots

Saimniecisks viņš nav. To, ko citi dēvē par haosu, viņš pat nepamana. Tāpat viņš izturas pret savu ķermeni, slikti pazīst ķermeņa sajūtas. Ir izsalcis? Nav ne jausmas. Paēdis? Viņš to nezina. Var dzīvot, ilgstoši neēdot. Nepieciešams, lai kāds rūpētos par Donkihota labsajūtu un ikdienas dzīvi. Donkihotam mīlestība tiešām iet caur vēderu.

Kā ēd Dimā

Miesisko vajadzību barometrs. Viņa labsajūtai kalpo ērts apģērbs, siltums, mājīga telpa, laba mūzika, garšīgs ēdiens, skaista gultasveļa, mierīga atmosfēra. Viņš domās un sajūtās ilgi spēj izgaršot reiz baudītus ēdienus. Viņš pievērš uzmanību produktu kvalitātei. Par kvalitāti gatavs pārmaksāt. Ja iepircies ir Dimā, tad šaubu nav - produkti būs svaigi. Patīk skaisti servēts galds un izdekorēti ēdieni. Gardēdis. Garšīgi gatavo, baudu gūst ne tikai no ēšanas, bet arī no gatavošanas. Ikdienas maltīti spēj padarīt par svētkiem.

Kā ēd Igo

Daba viņu ir apveltījusi ar jutīgām maņām. Viņš spēj detalizēti raksturot garšu un smaržu nianses. Viņš izproti savu ķermeni, zina, kas tam patīk, kas ne, prot sagādāt sev baudu un pozitīvas izjūtas. Viņš ir cilvēks, kurš zina, ko ēd, un zina, kāpēc ēd. Priekšroku dod garšīgiem un veselīgiem ēdieniem. Viņam nepieciešama daudzveidība, arī ēšanā. Igo labprāt piedalās kulināros šovos, ir gatavs eksperimentēt virtuvē, mācās gatavot jaunus un izsmalcinātus ēdienus un spēj iesaistīt tuviniekus un draugus ēst gatavošanā. Igo ir labs degustators. Svētkos viņš prot servēt izcili skaistu galdu un viesiem pasniedz līdz tam nebaudītu ēdienu.

Kā ēd Robespjērs

Sāksim ar to, ka viņam nav būtiski, kur kāda lieta nolikta. Viņš var paņemt šķēres no istabas un ielikt tās ledusskapī virtuvē. Cilvēkam no malas var šķist, ka Robespjēra virtuvē valda haoss. Robespjērs arī to apzinās, bet neprot šo haosu likvidēt. Viņam līdzās vajag kārtības uzturētāju. Ja tāda cilvēka nav, viņš spēj izdzīvot arī askētiskos apstākļos, daudz nelauzot galvu par ēdienu un gatavošanu, kaut gan ļoti labprāt baudītu pozitīvu gaisotni, dvēselisku saskaņu, jautrību. Viņa atbalsts varētu būt Igo tipa cilvēks.

Kā ēd Hamlets

Viņu ietekmē apkārtējā vide, tajā skaitā cilvēku emocijas. Lai izrautos no depresīva stāvokļa, Hamlets bez graša kabatā var staigāt pa lielveikalu, vēro cilvēkus, priecājas par reklāmām, iegriežas degustāciju stendos. Hamlets mēdz kombinēt savstarpēji nesaderīgus produktus (piemēram, sīpolus ar medu), pārsātina ēdinu ar garšvielām, kas var izraisīt kuņģa darbības problēmas. Var ilgstoši dzīvot askētiski - tas attiecas arī uz ēdienu. Neizprot savas fiziskās vajadzības.

Kā ēd Maksims

Taupīgs cilvēks. Izvēlas kvalitatīvu preci, bet ne visdārgāko. Delikateses neiegādājas. Viņa dzīvesvietā katrai lietai ir sava vieta, virtuve iekārtota funkcionāli un askētiski. Ar ēst gatavošanu neaizraujas, bet gatavot prot, un izdodas garšīgi ēdieni. Viņam ir svarīgi, lai ēdiens ir veselīgs. Tas nenozīmē, ka Maksims nevar būt gardēdis. Uz galda nekādu izsmalcinātu dekoru, visticamāk, nebūs.

Kā ēd Žukovs

Sevi neaizmirsīs un neapdalīs. Laba redzes atmiņa, veikalā ierauga uzreiz - cenas, formu, krāsas, daudzumu, kvalitāti. Mājās novērtē tīrību, kārtību, komfortu, bagātīgi klātu galdu. Ja naudas ir daudz, tad uz galda netrūkst putna piena. Ja viņš rīko viesības, tad par tām runā vēl trīs gadus, jo Žukovam patīk vēriens. Žukovam nepatīk kaut ko lūgt citam, diez vai viņš dosies pie kaimiņa pat pēc sērkociņiem. Ēst viņam patīk, sātīgi paēst. Žukovs ēd kalorijām bagātus ēdienus, un tas redzams viņa ķermeņa aprisēs.

Kā ēd Jeseņins

Sarunas, saskarsme viņam ir svarīgākas nekā ēdiens. Ēst gatavot prot, un viņam pat sanāk itin gardi, bet cenšas izvairīties no bezjēdzīgiem pienākumiem. Ja kurpe spiež, tad ēst gatavo. Ja ne, tad dodas uz kafejnīcu vai ātro ēdinātavu. Vai pasūta ēdienu uz mājām. Ja ģimenē ir nolemts, ka ēst gatavo pēc kārtas, Jeseņins šo principu ievēro. Nekādas atlaides ne sev, ne citiem. Kad klāj galdu, tas ir “casual” - ikdienas lietošanai. Bez cakām, rišām, greznumlietām.

Kā ēd Napoleons

Estēts. Prot radīt estētisku, ērtu telpu. Patīk (ak, nē, ir nepieciešamas) baudas, asas izjūtas. Patīk garšīgi paēst, un naudu tam nežēlo. Labi gatavo, iztiek bez receptēm un virtuvē darbojas ar plašu vērienu. Nekautrējas runāt par savām fizioloģiskajām vajadzībām. Napoleonam patīk izsmalcināti trauki. Viņš prot novērtēt galda kultūru. Laika gaitā Napoleona kulinārās un gastronomiskās baudas atspoguļojas viņa ķermenī. Ja nesporto, tad Napoleons ne tikai izplūst formā, bet arī garā - kļūst īgns, baidās no slimībām.

Kā ēd Balzaks

Balzaks mīl savu dzīvesvietu. Tieši tā: mīl. Viņam vajadzīgas plašas telpas, kur labi justies, ir silti un mājīgi. Viņam nepieciešams pieklusināts apgaismojums, silts kamīns un pleds, relaksējoša mūzika. Viņš bauda ar ķermeni - ja ķermenis jūtas komfortabli, tad Balzaka dvēsele gavilē. Pats viņš nespēj sev radīt ķermeniski patīkamas sajūtas, tāpēc novērtē, kad to izdara kāds cits. Balzaka virtuves skapītī būs literatūra dažādām situācijām: pavārgrāmatas, grāmatas par galda servēšanu un vīnu izvēli. Ja nu noder… Traukus viņš nemazgās un ēst negatavos. Ja mirs badā, tad kaut ko uzšmorēs, bet citādi - gaida uz palīdzību no malas.

Kā ēd Džeks

Ja viņam ir iespējas dzīvot komfortā, greznībā, tad to labprāt dara. Ja tādu iespēju nav - neskumst. Džeks nedzenās katru putekli un nenoliks lietas tur, kur paņēma. Viņam būtiska ir dzīves telpa, nevis tās izskats. Tāpat izturas pret ēdienu - nav prasīgs. Galvenais, lai ir ko ēst. Vai ēst no izsmalcinātiem traukiem? Ak, nē. Svarīgi, lai pie galda valda omulīga gaisotne.

Kā ēd Draizers

Izvēlas kvalitatīvus produktus, izlasa visas etiķetes, ievēro instrukcijas un gatavo tikai tā, kā teikts receptē. Ievēro produktu derīguma termiņu. Labi gatavo. Kad ir priecīgs garastāvoklis, tad ēst gatavošana viņam sagādā īpašu baudījumu. Arī ikdienā viņš skaisti uzklāj galdu, jo uzskata, ka estētiskais izskats veicina ēstgribu, bet ēstgriba ir veselības stūrakmens. Iegādājas svaigus, ekoloģiskus produktus. Jauninājumus ēdienkartē uztver piesardzīgi, vienu recepti var drillēt pat ceturtdaļgadsimtu.

Kā ēd Štirlics

Eksperimentētājs. Savu sajūtu apmierināšanai viņam nepieciešams izbaudīt dažādas garšas un laiku pa laikam tās mainīt. Tas uzlabo viņa pašsajūtu. Ieinteresēti degustē dažādus ēdienus, bieži pats rada jaunas receptes. Labs kulinārs un pavārs. Viņš izmanto ekoloģiskus produktus, rūpīgi tos pārbauda un izrēķina ēdienreizei nepieciešamo produktu daudzumu, jo nepatīk, ja ēdiens paliek pāri un ir jāizmet. Svarīga ir galda estētika. Traukus izvēlas kvalitatīvus un samērā dārgus.

Kā ēd Dostojevskis

Saimnieciska mājas dzīve viņam netīk. Nav prasīgs, komforts nav nepieciešams. Tas attiecas arī uz ēdienu. Nepatīk vēlreiz izpildīt nekvalitatīvi paveiktu darbu, tāpēc, ja gatavo ēst, tad tā, lai tas ir ēdams un nav jāgatavo vēlreiz.

Kā ēd Hakslijs

Hakslija iekšējā pasaule ir sarežģīta un pretrunīga. Lai viņš kaut uz laiku spētu dzīvot vienkāršāk, Hakslijs var ķerties pie alkohola un narkotikām. Viņš mēdz teikt, ka mājās valda radoša nekārtība. Virtuvē lietas var būt novietotas haotiski - tukšas burkas stāv blakus glāzēm, turpat arī makaronu pakas. Sadzīvisku jautājumu kārtošanu, tostarp arī ēst gatavošanu, labprāt uztic citiem. Lai nenomirtu badā, visbiežāk iegādājas pusfabrikātus. Kaut kad pagatavo “kārtīgu” ēdienu, tomēr tas notiek reti.

Kā ēd Gabēns

Viņš neļaus izraut sev kumosu no mutes, drīzāk iekodīs rokā tam, kurš to mēģinās darīt. Gardēdis. Patīk aristokrātisks dzīvesveids. Pārtikā lieto kvalitatīvus, svaigus produktus, tiem līdzekļus nežēlo. Ja naudas ir mazāk, tad prot izdzīvot arī ekonomiski trūcīgākos apstākļos. Lietpratējs garšīgu ēdienu gatavošanā. Svarīga ir galda kultūra, izvēlas traukus ar izsmalcinātu faktūru. Ar gadiem ķermenis apaug ar amortizācijas slāni - tauciņiem.

*

! UZZIŅAI

Katrs pats savu socionikas tipu var noskaidrot testos mājaslapā: www.socionikasskola.lv

*Taču labāk, protams, ja to dara profesionāls speciālists, jo pastāv iespējas kļūdīties.

*

CILVĒKU TIPI SOCIONIKĀ

Sa­bied­rī­ba cen­tu­sies cil­vē­kus ie­da­līt no­teik­tās gru­pās. To da­ra, iz­man­to­jot as­tro­lo­ģi­ju; nu­me­ro­lo­ģi­ju; at­bil­stī­bu mi­to­lo­ģis­kiem tē­liem; ie­dzim­tās pa­zī­mes; na­ci­onā­lo pie­de­rī­bu, ār­ējā iz­ska­ta līdz­ības; sa­bied­rī­bas ie­sau­kas (ko iz­man­to so­ci­oni­kā, lai ēr­tāk un īsāk rak­stu­ro­tu pie­de­rī­bu no­teik­tam per­so­nī­bas ti­pam).

Karls Gus­tavs Jungs, ku­ra uz­vārds nav svešs arī as­tro­lo­ģi­jā, mek­lē­ja ra­ci­onā­lu skaid­ro­ju­mu cil­vē­ku uz­ve­dī­bas at­šķi­rī­bām. Viņš pir­mais pa­ma­nī­ja, ka cil­vē­ki in­for­mā­ci­ju ap­kār­tē­jā vi­dē uz­tver da­žā­di, un iz­vei­do­ja in­for­mā­ci­jas ap­mai­ņas mo­de­li. Jungs ie­vie­sa jaun­u ter­mi­nu - psi­hes fun­kci­ja, kas rak­stu­ro psi­hes iz­paus­mes at­šķi­rī­bas un ie­ro­be­žo­ju­mus. Viņš iz­da­lī­ja 8 psi­hes fun­kci­jas, kas at­bil­da 8 per­so­nī­bas ti­piem. To var sa­lī­dzi­nāt ar as­tro­lo­ģi­ju, ku­rā at­ka­rī­bā no pla­nē­tu stā­vok­ļiem 12 zo­di­aka zī­mēs cil­vē­ka pie­dzim­ša­nas brī­dī tiek no­teikts vi­ņa ho­ro­skops jeb rak­stu­ro­jums vai prog­ram­ma. Sa­vu­kārt lie­tu­vie­šu pe­da­go­ģe, eko­no­mis­te un so­ci­olo­ģe Auš­ra Augus­ti­na­vi­čū­te iz­vei­do­ja pa­pla­ši­nā­tu psi­hes uz­bū­ves mo­de­li jau ar 16 ti­piem.

Kat­ram cil­vē­kam ir do­ta sa­va prog­ram­ma, ko no­sa­ka vi­ņa tips. Ci­tiem vār­diem sa­kot, katrs pie­dzimst ar no­teik­tām rak­stu­ra īpa­šī­bām, ku­ras dzī­ves gai­tā ne­mai­nās. Iz­man­to­jot so­ci­oni­ku, ie­spē­jams rak­stu­rot cil­vē­ku, vi­ņa at­tie­cī­bas ar ci­tu ti­pu pār­stāv­jiem, prog­no­zēt vi­ņa rī­cī­bu un uz­ve­dī­bu, ie­teikt jo­mu, ku­rā sa­sniegs vis­la­bā­kos re­zul­tā­tus un tā tā­lāk.

So­ci­oni­kā 16 ti­pi tiek sa­da­lī­ti 4 kom­for­ta gru­pās jeb kvad­rās. As­tro­lo­ģi­jā ir kaut kas līdz­īgs (as­tro­lo­ģis­kās kar­tes «mā­jas»). Kat­rai gru­pai ir savs dzī­ves uz­de­vums, kat­rā no tām cil­vē­ki sav­star­pē­ji jū­tas kom­for­tab­li, bet mēdz kon­flik­tēt ar ci­tas kvad­ras pār­stāv­jiem. Bet kat­ra no četr­ām gru­pām ir ļo­ti at­šķi­rī­ga:

1. kvad­ra - de­mo­krā­tu, Bēr­nī­bas kvad­ra, ku­rai pie­de­rī­gi ir Don­ki­hots, Di­mā, Igo un Ro­bes­pjērs;
2. kvad­ra - aristo­krā­tu, Jau­nī­bas kvad­ra, ku­rai pie­de­rī­gi ir Ham­lets, Mak­sims, Žu­kovs un Je­se­ņins;
3. kvad­ra - de­mo­krā­tu, Brie­du­ma kvad­ra, ku­rai pie­de­rī­gi ir Napoleons, Bal­zaks, Džeks un Drai­zers;
4. kvad­ra - aristo­krā­tu, Se­nat­nes kvad­ra, ku­rai pie­de­rī­gi ir Štir­lics, Dos­to­jev­skis, Hak­slijs un Ga­bēns.

Izmantotā literatūra: Velta Līvija Miķelsone «Atrodi sevi!»