Der zināt! Kā mazināt ēšanas paradumu ietekmi uz vidi

 
©Oksana Džadana/F64

Videi draudzīgs pārtikas iepakojums pēdējos gados kļuvis par pašsaprotamu mērķi ilgtspējīgi domājošu uzņēmumu dienaskārtībā. Taču arvien biežāk diskusiju krustpunktos nonāk paši pārtikas produkti un veids, kā tie iegūti. Mazumtirgotāji cenšas rast dabai pēc iespējas draudzīgākus risinājumus, dodot priekšroku vietējo ražotāju produktiem un saīsinot pārtikas piegādes ķēdes. Kā mūsu ēšanas paradumi ietekmē klimata pārmaiņas, un vai mazas izmaiņas ikdienā var glābt planētu?

Mazāk gaļas uzturā - mazāk planētas resursu

Garda kotlete, karbonāde vai gaļas mērcīte daudziem šķiet pašsaprotama izvēle pusdienu maltītei. Un tas ir tikai dabiski, jo cilvēks ir visēdājs un gaļa ir mūsu kultūrā iecienīts produkts. Tādēļ vien retais aizdomājas, ka katra šāda ēdienreize nozīmē lielu planētas resursu patēriņu. Lopkopībai nepieciešams daudz vairāk zemes un ūdens resursu nekā dārzeņu audzēšanai: pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas aprēķiniem ganības un zeme lopbarības ražošanai aizņem gandrīz 80% no visas lauksaimniecības zemes, un nozare ietekmē pat 92% visa pasaulē izmantotā ūdens.

Pētījums, ko veikusi uzņēmumu, organizāciju un privātpersonu sadarbības platforma taisnīgai un gudrai ūdens izmantošanai Water Footprint Network, liecina: lai izaudzētu vienu kilogramu dārzeņu, vajadzīgi aptuveni 322 litri ūdens, lai izaudzētu kilogramu augļu - 962 litri ūdens, bet kilograms gaļas ir iegūstams, tam ziedojot tūkstošiem litru ūdens.

Piemēram, vistas gaļai vajadzīgi 4325 litri uz kilogramu, bet liellopu gaļai - 15 415 litri uz vienu kilogramu gaļas. Turklāt lauksaimniecība saistīta ne tikai ar ūdens patēriņu, bet arī ar piesārņojumu, ūdenī nonākot slāpeklim un fosforam no augsnes mēslojuma, pesticīdiem, nogulsnēm, organiskām vielām (piemēram, mājlopu ekskrementiem), patogēniem (E. coli u. c.), metāliem (selēnam utt.) un jaunajiem piesārņotājiem (zāļu atlikumiem, hormoniem, barības piedevām).

Ēd vietējo produktu - samazini siltumnīcas efektu

Ir grūti precīzi noteikt, kādu siltumnīcefekta gāzu (SEG) daudzumu rada pārtikas industrija. Dažādiem lauksaimniecības modeļiem ir atšķirīgs emisiju līmenis, tomēr saskaņā ar ANO Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupas datiem lauksaimniecība, mežsaimniecība un cita zemes izmantošana veido 24% jeb gandrīz ceturto daļu siltumnīcefekta gāzu.

"Globalizācija ļauj katru dienu lielveikalā iegādāties eksotiskus augļus, silto jūru veltes un plašu ārzemēs ražotu pārtikas produktu sortimentu, taču tas rada ievērojamu ietekmi uz vidi. Izvēloties vietējo ražotāju produkciju, mēs saīsinām pārtikas piegādes ķēdes un tādējādi samazinām transporta radīto oglekļa dioksīda emisiju," skaidro Ilze Dumceva.

Izvēloties sezonai atbilstošus augļus un dārzeņus, kas raksturīgi vietējam tirgum, kā arī citus pārtikas produktus, kas tapuši vietējās saimniecībās un ražotnēs, atbalstīsiet vietējos lauksaimniekus un sniegsiet savu ieguldījumu SEG mazināšanā.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!