Vēla vakara un nakts uzkodas ir kaitīgas veselībai un var izraisīt sirds un asinsvadu slimības, atklāj Ņujorkas slimnīcas koronārās terapijas nodaļas vadītāja Evelīna Greivere, raksta "Hronika.info".
Bieži vien ne tikai svētkos, bet arī ikdienā ir grūti apstāties un tiek apēsts par daudz. Šādos brīžos var mocīt ne tikai nepatīkama pašsajūta, bet arī sirdsapziņa par to, cik daudzi ir apēsts. Psihologi izceļ piecus veidus, kā samazināt tieksmi pēc ēdiena, kad jau esiet paēdis un kā neveicināt pārēšanos.
Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk uzmanības velta savam uzturam, un šobrīd jau 65% sabiedrības uzskata, ka ēd veselīgi, liecina Rimi Labākai dzīvei pētījums.
Pandēmija, nenoliedzami, ieviesusi korekcijas mūsu dzīves tempā un paradumos. Daudziem ēdiena gatavošana mājās kļuvusi par aizraujošu hobiju, tomēr daļai mājsēde saistās ar neremdināmu apetīti. Kā zināt, vai apēsto produktu apjoms ir normas robežās un kad pienācis laiks apstāties? Sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane un uztura speciāliste Dārta Tene sniedz praktiskus padomus, kā sakārtot ēdienkarti un gūt sāta sajūtu.
Reti, kuram nav bijis tā, ka īsi pirms došanās gulēt prātā "iešaujas" doma, ka varbūt varētu kaut ko apēst. Šāda vēlme kaut ko apēst var saistīties ne tikai ar parastu vēlmi panašķēties, bet arī ar to, ka vakariņu vai visas dienas laikā esat ļoti maz ēduši. Tomēr pastāv vairāki būtiski faktori, kas var notikt ar tavu ķermeni, ja ēdīsi maltītes vai našķosies īsi pirms gulētiešana!
Straujajā ikdienas ritmā mēs bieži vien cenšamies apvienot vairākas lietas un darīt tās vienlaicīgi. Ne reti ikdienas darbos mēs piemirstam paēst vai arī to darām paralēli kamēr strādājam. Tas nav labi un no tā vajadzētu izvairīties. Ilgstoši sēžot pie rakstāmgalda var samazināties produktivitāte un palielināties stresa līmenis. Tāpēc nevis paralēli ēdot turpini strādāt, bet gan izkusties un paēd pusdienas citā vietā. Tas nāks gan par labu tavai veselībai, gan prātam!
Covid-19 infekcijas uzliesmojums būtiski mainījis iedzīvotāju ikdienu un līdz ar to arī ēšanas paradumus - tā atzinis katrs sestais jeb 17% Latvijas iedzīvotāju.
Kopš pandēmijas sākuma liela daļa Latvijas iedzīvotāju piedzīvojuši satraukumu un stresu, kas mudinājis sākt vai turpināt ēst pat tad, ja nav justs izsalkums, liecina Apotheka un Norstat veiktā aptauja. No tiem vēl trešdaļa (34%) pēc tam izjutuši kauna sajūtu, kas var būt viens no pirmajiem signāliem, ka cilvēkam varētu būt nosliece uz emocionālo ēšanu.
Svara zaudēšana nereti ir ilgstošs un apgrūtinošs process, kuru, šķiet, piedzīvojis vai ikviens. Taču ir ieradumi, kas var palīdzēt mums mazināt apetīti un cīnīties ar kalorijām. Šie 7 ieradumi palīdzēs daudz vienkāršak kontrolēt svaru.
Daudzi mūsu ēšanas paradumi ir tik ierasti, ka mēs par tiem vairs pat neaizdomājamies. Taču vairāki no tiek ir aplami vai ir daudz labāki veidi, kā padarīt procesu ērtāku. Piemēram, vai zināji, ka burgerus jāēd "pa apli", bet cukurs tējā nav jāmaisa ar apļveida kustību?
Par vienu no netiešajām ar Covid-19 saistīto ierobežojumu sekām eksperti atzīst varbūtējo liekā svara pieaugumu. Asprāši atraduši jaunu saukli: paliec mājās – paliec resns. Arī līdz šim taču nav trūcis cilvēku, kuri, tiklīdz jūtas garlaikoti, skumji vai nesaprasti, atrod ēšanā gan laika kavēkli, gan mierinājumu. Taču tas palīdz tikai uz īsu brīdi, toties ātri pāraug neveselīgā ieradumā un noved pie liekā svara.
Ir produkti, kuru ēšana vakarā ne tikai veicinās liekā svara rašanos, bet arī kaitēs organisma veselībai. Portāls "Tak prosto" apkopojis produktus, kurus labāk ēst dienas pirmajā pusē.
Laikam jau mēs tiešām esam tas, KO ēdam. Toties labā ziņa ir tā, ka varam izvēlēties un iemācīties, KĀ ēst. Saruna ar dietoloģi Lolitu Neimani ir ne tikai par pareizu ēšanu, bet arī par citādāku domāšanu un paradumu maiņu.
Ja aizraujaties ar dažādām diētām, tad par garlaicību nav jāsūdzas: jaunus ēšanas stilus ievieš ne tikai uztura speciālisti vai ārsti, bet arī slaveni aktieri, mūziķi un citas zvaigznes, dažādu savdabīgu pasaules uzskatu piekritēji un pavisam parasti cilvēki, kuri apgalvo, ka radikāla ēdienkartes maiņa palīdzējusi viņiem atrisināt veselības problēmas.
Rīga, 29.dec., LETA. Gandrīz ceturtdaļai jeb 23% Latvijas iedzīvotāju kādreiz dzīvē bijusi Jaungada apņemšanās ēst veselīgāk, liecina socioloģisko pētījumu uzņēmuma SKDS veiktās aptaujas dati.
Kopējais maizes patēriņš šogad Latvijā būs nedaudz krities salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, atzina Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka.
Pērn visu veidu mājputni Latvijā izdēja 800 milj. olu jeb vidēji dienā 2,2 milj. olu, par 6,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Uz vienu iedzīvotāju tās bija 410 olas gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.