Bieži vien ne tikai svētkos, bet arī ikdienā ir grūti apstāties un tiek apēsts par daudz. Šādos brīžos var mocīt ne tikai nepatīkama pašsajūta, bet arī sirdsapziņa par to, cik daudzi ir apēsts. Psihologi izceļ piecus veidus, kā samazināt tieksmi pēc ēdiena, kad jau esiet paēdis un kā neveicināt pārēšanos.
Psihologs, grāmatas "Never Binge Again" autors Glens Livingstons izceļ, ka ikdienas dzīvē ir nepieciešams nospraust robežas jeb mērķus attiecībā pret to, kas un kad tiek apēsts. Kā iemēru Livingstons min, ka pastāv atšķirība starp to vai jūs sev par mērķi nostādāt "es centīšos izvairīties no pārāk biežas čipšu ēšanas" un "es ēdīšu čipsus vien nedēļas nogalē un tikai vienu mazo paciņu".
Psihologs atzīst, ka pirmajā gadījumā nav nospraustas robežas, tāpēc šāda mērķa izvirzīšana nevar pasargāt no pārlieku biežas šī našķa ēšanas un pārēšanās. Savukārt otrs mērķis ir daudz koncentrētāks, jo tas pauž, ka vien brīvdienās jūs sev ļaujat panašķēties. Tādējādi attiecībā uz jebkuru ēdienu ir nepieciešams nospraust "stingru" mērķi, lai nerastos liekas atkāpes un jūs justos labāk, nebūtu pārēdies un uzņēmis liekas kalorijas.
Nākamais solis pēc mērķu nospraušanas ir veselīgu uzkodu sagādašana. Lai mazinātu tieksmi, piemēram, pēc vakariņām našķoties, mājās turiet veselīgas uzkodas. Tas, protams, nesamazinās vēlmi uzņemt papildu ēdienu, taču psihologs atzīst, ka bieži vien cilvēki ar veselīgām uzkodām tik ļoti neaizraujas, kā ar neveselīgām, tādējādi samazinās pārēšanās risks. Veselīgas uzkodas būs lielisks palīgs, lai cīnītos ar "viltus bada sajūtu", kas bieži vien rodas emociju uzplūdos. Tāpēc brīžos, kad jūtaties īsi pēc ēdienreizes izsalcis, mielojieties ar veselīgām uzkodām.
Psihologs izceļ, ka brīžos, kad atkal esiet pārēdies viens no svarīgākajiem priekšnoacījumiem, ir atzīt savas kļūdu. Saprast, kas bija tas, kas tika apēsts par daudz, lai apzinātos savas kļūdas un vēlāk no tām izvairītos. Svarīgi ir saprast, kas ir tas brīdis, kad tiek pārkāpta "līnija", kura iezīmē sāta sajūtu un pārēšanos, lai citreiz censtos šo neredzamo līniju nepārkāpt.
Psihologs atzīst, ka bieži vien pārēšanās cēlonis ir emocionālā spriedze, vientulība, stress un skumjas. Tomēr pārēšanās neveicinās labāku pašsajūtu, bet gluži pretēji var nomākt jūs vēl vairāk.
"Pārēšanās ne tikai destabilizē cukura līmeni asinīs, patērē enerģiju un rada veselības problēmas, bet arī sagrauj emocionālo pasauli," šādos brīžos var rasties bezcerības sajūta un atkarība no tā, ka ēdiens var būt mierinājums, neatkarīgi no tā vai esat, vai neesat paēdis.
Psiholgs izceļ, lai samazinātu iespēju pārēsties, ir nepieciešams izstrādāt noteiktu ēšanas režīmu. Svarīgi ir izvēlēties precīzu laiku, kad tiek baudītas maltītes, izslēdzot iespēju sajust badu dienas laika, kas varētu vēlāk veicināt pārēšanos. Kā arī šāda ēsanas režīma izstrāde var būt efektīvs veids, kā starp ēdienreizēm plānot uzkodu daudzumu un biežumu.
Sociālizācija, tikšanās ar ģimenes locekļiem, draugiem, kolēģiem palīdzēs mazināt tieksmi pēc ēdiena. Kā? Jo jūs būsiet aizņemti ar citām lietām. Psihologs izceļ, ka socializēšanās ļoti labi ietekmē emocionālo ēšanu/pārēšanos. Laika pavadīšana kopā ar citiem cilvēkiem palīdzēs ne tikai atturēt jūsu domas no ēdiena, bet arī padarīs jūs laimīgākus, kā rezultātā necietīs jūsu pašsajūta.
