Apkopojot 99% balsu referendumā par Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), secināts, ka vairāk nekā 66% valsts pilsoņu, kuri piedalījās referendumā, atbalstījuši iestāšanos blokā.
Baltijas lauksaimnieku cīņa par godīgāku un vienlīdzīgāku tiešmaksājumu politiku Eiropas Savienībā pagaidām vēl nerod pretimnākšanu Eiropas Ko misijā un citu Eiropas Sa vienības valstu un īpaši donorvalstu, piemēram, Vācijas, politiķu vidū.
Zemkopības ministrija (ZM) rosina paredzēt valsts atbalstu lētu kredītu veidā tiem lauksaimniekiem, kuri iegādājas zemi. Pēc ZM aplēsēm, aizdevumus šādam mērķim vajadzētu izsniegt ar gada likmi robežās no 3 līdz 4 procentiem un ar maksimālo aizdevuma termiņu līdz 20 gadiem.
Eksperti Andris Sprūds un Žaneta Ozoliņa kritiski vērtē līdzšinējo Eiropas Savienības Ārējās darbības dienestu (EĀDD), kuru vada Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīna Eštone.
Šodien Eiropas Savienības (ES) parlaments ievēlēs jaunu prezidentu. Tradicionāli šis augstais, bet pēc būtības ceremoniālais amats tiek sadalīts starp diviem lielākajiem ES parlamenta politiskajiem spēkiem.
Saeimā piektdien, 13.janvārī, viesojās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, transporta komisārs Sīms Kallass (Siim Kallas), sarunā ar kuru parlamenta komisiju vadītāji uzsvēra Latvijas intereses Eiropas transporta projektos.
Par jauno Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāru balsos 24.janvārī, un viens no trijiem kandidātiem Nils Muižnieks savas izredzes vērtē atturīgi, norādot, ka pašlaik vēl notiek nopietns lobijs.
Šodien, 12.janvārī pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvas notika pirmā 11.Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Vjačeslava Dombrovska un viņa vietnieks Jāņa Dūklava saruna, kurā tika izskatīti būtiskākie komisijas darba uzdevumi šim un turpmākajiem darbības gadiem, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) nākamo plānošanas periodu un Latvijas prioritātes tajā.
Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja, ka ir nolēmusi sūdzēt tiesā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Latviju, par atteikšanos atbalstīt ES ierēdņu algu palielināšanu no šā gada.
Pirms ārpolitikas debatēm, kas plānotas 26. janvārī, valdība vakar skatīja Ārlietu ministrijas sagatavoto ziņojumu par valsts tuvākajām prioritātēm. Tajā Latvija apstiprinājusi atbalstu Eiropas Savienības (ES) un NATO kopējai politikai, dokumentā formulējot arī savas intereses, piemēram, sarunās par ES daudzgadu budžetu.
4.janvārī Ekonomikas ministrija, Ārlietu ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), balstoties uz 2011.gada augustā noslēgto piecu pušu memorandu, vienojās veidot Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomi, kuras mērķis būs sekmēt institūciju koordinētu sadarbību vienotas ārējās ekonomiskās politikas veidošanā.
Šodien, 5.janvārī, Valsts prezidents tiekoties ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču pārrunāja šī gada ārlietu aktualitātes un plānotās vizītes. Valsts prezidents iecerējis gada pirmajā pusē apmeklēt Somiju, Poliju un Vāciju, piedalīties NATO samitā Čikāgā, kā arī šogad uzņemt savus kolēģus no Horvātijas, Maķedonijas, Igaunijas un Gruzijas.
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā (ES) sagatavošanas sekretariāts darbu varētu sākt februārī, ceturtdien žurnālistiem apliecināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības vadītāja Inna Šteinbuka sarunā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu uzsvērusi nepieciešamību pēc iespējas pilnībā apgūt pašreizējā perioda Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus.
No Polijas pārņemot Eiropas Savienības prezidentūru, Dānija solījusies tuvākā pusgada laikā darīt visu, lai ES 27 dalībvalstis kļūtu vienotākas, – pirmām kārtām tas attiecas uz bloka finansiālo problēmu risināšanu.
Dānija 1. janvārī pārņēmusi no Polijas ES prezidentūras stafeti un kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) prezidējošo valsti un par savām prioritātēm sešus mēnešus ilgās prezidentūras laikā noteikusi finanšu disciplīnas pastiprināšanu bloka dalībvalstīs, lai veiksmīgi apkarotu pašreizējo ekonomikas krīzi un veicinātu izaugsmi.
Valdības līmenī viens no būtiskākajiem jautājumiem būs ES budžets nākamajam plānošanas termiņam no 2014. līdz 2020. gadam. Aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas budžetā – tas būs kopdarbs, kurā jāiesaistās ne vien ministrijām, bet arī nevalstiskā sektora organizācijām. Tāpat valdībai ir kopīgi jāstrādā pie pārnozaru reformām, kuras tā apņēmusies veikt gan valdības deklarācijā, gan arī valdības rīcības plānā.
Dāniju nākamos sešus mēnešus sagaida nebūt ne viegls uzdevums, jo par bloka prezidējošo valsti tā kļūs laikā, kad Eiropa aizvien dziļāk slīgst parādsaistību krīzē.