Šodien Eiropas Savienības (ES) parlaments ievēlēs jaunu prezidentu. Tradicionāli šis augstais, bet pēc būtības ceremoniālais amats tiek sadalīts starp diviem lielākajiem ES parlamenta politiskajiem spēkiem.
Vienošanās, kas 2009. gadā tika panākta starp tautas partiju grupu un sociālistiem, liecina, ka par jauno prezidentu kļūs sociālists no Vācijas Martins Šulcs, kas Latvijas uzmanību pievērsis, pārmetot mūsu valdībai dažus tās lēmumus.
Augstajā amatā pēdējās dienas vada polis Ježijs Buzeks, kas pārstāv Eiropas tautas partiju grupu (EPP), bet M. Šulcam jau pieminētās vienošanās dēļ konkurence ir tikai nomināla. Proti, pārējās politiskās grupas izvirzījušas arī savus kandidātus – liberāļus pārstāvēs Dhttp://news.lv/img/operator/button_hyphen_rm.pngiāna Volisa, bet Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas kandidāts ir Nirjs Deva. Tiesa, informēti avoti vēsta, ka šie kandidāti iegūs ne vairāk par 100 balsīm no 736 ES parlamentā pārstāvētajām.
Tomēr zināmas izmaiņas tradicionālajā kārtībā, kas paredz varas nodošanu no vienas grupas otrai (EPP un sociālisti), tomēr varētu iezīmēties, jo daļa EPP deputātu, arī Latviju pārstāvošie, varētu iebilst pret M. Šulcu.
Iejaucies Latvijas lietās
Piemēram, EPP pārstāve no Latvijas Sandra Kalniete atzīst, ka izšķīrusies tomēr neatbalstīt M. Šulca kandidatūru, kaut arī piekrīt, ka viņš ir viens no spēcīgākajiem ES parlamenta politiķiem.
«Nopietni apsverot visus par un pret, es nolēmu neatbalstīt viņa kandidatūru parlamenta priekšsēdētāja amatam. Pēc tikšanās ar viņu un klausoties trīs priekšsēdētāja amata kandidātu debates, man neradās pārliecība, ka Šulca kungs ir labākais. Neguvu iespaidu, ka viņš spēs noņemt savu sociālista cepuri tad, kad būs jālemj būtiski jautājumi par eiro zonas glābšanas plānu,» teica deputāte.
Parlamentārieti aizskāruši vairāki paziņojumi un veids, kā tie pasniegti, runājot par Latvijas valdības veidošanas procesu. S. Kalniete atgādināja, ka M. Šulcs kritizēja premjerministru Valdi Dombrovski par Saskaņas centra neiekļaušanu valdībā un Nacionālās apvienības pieaicināšanu tajā. «Šajā kritikā saskatu dubultstandartus un iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās,» norāda S. Kalniete.
Viņa uzskata, ka M. Šulca asā izteikšanās maniere var padziļināt plaisu starp dalībvalstīm, kurām ir dažādi viedokļi, piemēram, par eiro zonas glābšanas plānu, un tas ir pēdējais, kas šobrīd esot vajadzīgs. Eiroparlamenta prezidentam esot jāspēj vienot ne tikai parlamenta politiskās grupas, bet arī dalībvalstis.
Nepamanīta nepalika arī Eiropas Sociālistu partijas iepriekšējo gadu sadarbība ar PSRS komunistisko un Rietumeiropas komunistiskajām partijām. Par šo periodu savā attīstībā Eiropas Sociālistu partija izvairoties runāt joprojām.
Konflikts ar Berluskoni
Cita ES parlamenta pārstāve no Latvijas Inese Vaidere ir lakoniskāka un neatklāj, kam atdos savu balsi parlamenta prezidenta vēlēšanās, taču arī viņu satrauc M. Šulca uzbrukumi Latvijas nacionālajiem spēkiem.
«Manā skatījumā M. Šulcs ir pretrunīga personība. Piemēram, kad Igaunijā notika Krievijas specdienestu organizētie kibernoziegumi, viņš bija viens no aktīvākajiem to nosodītājiem, taču viņa nepamatotie uzbrukumi Latvijas nacionālajiem spēkiem liek domāt, ka viņš ne vienmēr kritiski izvērtē savus informācijas avotus paša politiskajā grupā. Tomēr viņš nenoliedzami ir spēcīga personība un rīcības cilvēks. Tas ir pozitīvi, jo viņš varētu veikt Eiropas Parlamenta darba organizācijā nepieciešamās reformas,» saka deputāte.
Pieredzējušais politiķis M. Šulcs sabiedrības uzmanības lokā nonāca 2003. gadā, kad Itālijas tālaika premjerministrs Silvio Berluskoni nodēvēja viņu par nacistu koncentrācijas nometņu apsargam līdzīgu tipu. Šis incidents guva milzu rezonansi visā Eiropā.
Sakritības vai kāda cita iemesla dēļ drīz pēc šā notikuma M. Šulcs kļuva par Sociālistu grupas vadītāju un izpelnījās uzmanību savas agresīvās debašu manieres dēļ. Tomēr viņš nav pats populārākais politiķis arī savā grupā, it sevišķi mazāko ES dalībvalstu politiķu vidū, jo tie uzskata, ka M. Šulcs pārāk daudz uzmanības velta Francijai un Vācijai, liecina www.euobserver.com iegūtā informācija.
Būs jāpierod pie jaunas kārtības
Speciālisti norāda, ka politiski ļoti aktīvajam M. Šulcam, ja viņš tiešām tiks ievēlēts eiroparlamenta prezidenta amatā, būs jāpierod pie diametrāli atšķirīgas ikdienas darba kārtības.
Piemēram, parlamenta prezidentam ir jābūt neitrālam un ir jāpārstāv visa parlamenta intereses. Turklāt daudzi no pienākumiem ir ceremoniālas dabas. Tā J. Buzeka administrācija bieži sūdzējās, ka J. Buzekam nepietiek laika politikai, jo viņam pārāk daudz laika jātērē, apsveicot un uzņemot ārzemju viesus un parakstot dokumentus.