Pirms ārpolitikas debatēm, kas plānotas 26. janvārī, valdība vakar skatīja Ārlietu ministrijas sagatavoto ziņojumu par valsts tuvākajām prioritātēm. Tajā Latvija apstiprinājusi atbalstu Eiropas Savienības (ES) un NATO kopējai politikai, dokumentā formulējot arī savas intereses, piemēram, sarunās par ES daudzgadu budžetu.
Ziņojumā izlasāmā informācija pārsteigumus nesagādā. Tajā apstiprināts, ka Latvija negrasās atteikties no eiro ieviešanas 2014. gadā, ka ir jāpiedalās sarunās par ES daudzgadu budžetu un tiešmaksājumiem lauksaimniekiem, tiks arī turpināta sadarbība ar NATO un dialogs ar Krieviju.
Nemainīgi – NATO un Eiropa
E. Rinkēvičs jau pērnā gada nogalē preses konferencē ar Somijas ārlietu ministru un Luksemburgas ārlietu ministru uzsvēra, ka sarunas par ES budžetu laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam būs smagas, jo nepieciešams ievērot solidaritātes principu attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm. Ziņojumā uzsvērtas Latvijas prioritātes – lauksaimniecības tiešie maksājumi un kohēzija, kā arī tas, ka Latvija turpinās iestāties par tādu budžeta projektu, kas veicina dzīveslīmeņa izlīdzināšanos dažādās ES dalībvalstīs. Dokumentā norādīts, ka īpaši nozīmīga būs dialoga pastiprināšana ar valstīm, kuras ietekmē debates par ES nākotni. Tāpēc ir svarīgi meklēt kopīgus saskares punktus ar Vāciju (tiks izstrādāta vienpusēja sadarbības stratēģija) un Poliju.
Politoloģe Žaneta Ozoliņa uzskata, ka ārpolitikas debates ir nepieciešamas, jo Latvija dalībai ES un NATO nav piesieta uz visu mūžu. Šajās organizācijās notiek diskusijas un reformas, un Latvijai uz tām ir jāreaģē un jābūt informētai par notikumiem. «Ja Latvija nereaģē, tad tas ir garām palaists vilciens,» saka politoloģe. Drošības jomā svarīgākais notikums būs NATO samits Čikāgā, kur plānots pieņemt lēmumu par Baltijas gaisa patrulēšanas misiju pēc 2014. gada. Jau tagad ASV vēstniece Džūdita Gārbere ir apliecinājusi – NATO nodrošinās patrulēšanu arī pēc 2014. gada, kad beigsies līdzšinējā vienošanās, jo Baltijas valstīm nav lietderīgi (precīzāk, nav naudas) iepirkt savas patruļlidmašīnas. Tāpēc E. Rinkēvičs izmantoja izdevību atgādināt, ka Latvijas aizsardzības budžetu nepieciešams palielināt līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta, kas ir NATO prasība dalībvalstīm. «Diskusija par NATO nebūs. Latvija turpina šo pozīciju, un tas ir signāls starptautiskajai sabiedrībai,» Ž. Ozoliņa noliedzoši vērtē iespēju uzjundīt kārtējo diskusiju par Latvijas dalību starptautiskajās misijās.
Sadarbība Rietumos un Austrumos
Latvijas turpmāko prioritāšu sarakstā iekļauta sadarbība ar ASV, Poliju, Vāciju un Skandināvijas valstīm, lai panāktu atbalstu mūsu valstij būtisku jautājumu lemšanā. Ziņojumā izteikts atbalsts projektiem, lai veicinātu ciešāku attiecību izveidi ar Austrumeiropas valstīm. Dokumentā sacīts, ka attiecībā uz Krieviju Latvijas interesēs būs arī turpmākajos gados saglabāt līdzšinējo attiecību dinamiku, attīstot politisko dialogu, ekonomiskās saites, līgumtiesisko bāzi, kā arī kontaktus ar Krievijas reģioniem, tostarp izmantojot ES un Krievijas un NATO un Krievijas formātus. Latvijas interešu lokā ietilpst turpināt nule kā uzsākto abu valstu vēsturnieku sadarbību, par kuras attīstību vēl pāragri spriest. Latvija norādījusi, ka vērsīsies pret centieniem ļaunprātīgi izmantot traģiskos 20. gadsimta vēstures notikumus un to izraisītās sekas Latvijai un nepamatotu Latvijas kritiku divpusējās attiecībās, kā arī starptautiskajās organizācijās.
Varēja arī Krieviju neminēt
Ārpolitikas eksperts Krievijas jautājumos Kārlis Daukšts skeptiski vērtē Latvijas centienus ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā iekļaut norādes par sadarbību ar Krieviju. «Sadarbība ar Krieviju iezīmēta tikai no Latvijas puses. It kā durvis ir atvērtas, tomēr viss ir atkarīgs no pretējās puses. Manuprāt, ziņojumā trūkst analīzes. Vajadzētu analizēt mērķus un apdraudējumu no Krievijas puses, norādīt, pret ko Ārlietu ministrijai būtu jānodrošinās. Pieļauju, ka tāda analīze ir, tikai oficiālajā ziņojumā tā neparādās. Ja ziņojumā nebūtu iekļauti teikumi par Krieviju, tas nemainītu neko, jo Krievija runā ar Eiropu, nevis ar mums,» norāda eksperts.
Valdība otrdien atbalstīja Ārlietu ministrijas ziņojumu par paveikto pagājušajā gadā un prioritātēm nākotnē, kas tālāk tiks nosūtīts Saeimai.