Par jauno EP cilvēktiesību komisāru ievēlē Nilu Muižnieku

© F64 Photo Agency

Eiropas Padomes (EP) Parlamentārajā asamblejā otrdien par jauno cilvēktiesību komisāru ievēlēja Latvijas pārstāvi Nilu Muižnieku.

Muižnieks aģentūrai BNS apliecināja, ka grūti noticēt šādam iznākumam. "Latvijas diplomāti ir burvju mākslinieki," noteica jaunievēlētais komisārs.

Viņš norādīja, ka darbu sāks no 1.aprīļa, un divu mēnešu laikā iepazīsies ar situāciju.

"Kad sākšu pilnvērtīgi strādāt, tad paziņošu par savām prioritātēm," pastāstīja jaunievēlētais komisārs, norādot, ka ekonomiskās krīzes sekas skar īpaši sievietes un bērnus, un vecus cilvēkus.

Komisāru ievēlē uz sešiem gadiem. Kopš 2006.gada komisāra amatu ieņēma Tomass Hammarbergs no Zviedrijas, un viņš amatā būs vēl divus mēnešus.

Muižniekam konkurence bija sīva – uz cilvēktiesību komisāra amatu pretendēja arī Nīderlandes politiķis un bijušais diplomāts Franss Timmermanss un Beļģijas pārstāvis Īvs Monē, kurš savulaik kandidējis arī uz Eiropas ombudsmeņa amatu.

Jau ziņots, ka Muižnieks, iegūstot labāko rezultātu, izvirzīts otrajai kārtai Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra vēlēšanās. Kopumā vēlēšanām bija pieteikti pieci kandidāti.

Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs ir neatkarīga amatpersona, kuras uzdevums ir veicināt cilvēktiesību ievērošanu EP dalībvalstīs. Komisāra amats ir dibināts 1999.gadā. Komisārs neizskata individuālas sūdzības par cilvēktiesību pārkāpšanu.

Muižnieks savulaik bijis īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās, kā arī bijis ilggadējs Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra vadītājs

Latvijā

Kādēļ valsts pārvaldē nav vēlams attālinātais darbs; kā Valsts kancelejas direktors plāno organizēt kandidātu atlasi augstajiem amatiem; vai garā, sarežģītā kandidātu atlases procedūra nav piesegs, lai izvairītos no atbildības; par nejēdzīgo aizraušanos ar dokumentu slepenošanu un valsts pārvaldes spēju un nespēju komunicēt ar sabiedrību – intervijas turpinājums ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.

Svarīgākais