Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans licis manīt, ka ir gatavs piekāpties Briselei un mainīt vairākus Eiropas Komisijas (EK) neapmierinātību izraisījušos likumus. Savukārt nedēļas nogalē rīkotā demonstrācijā Budapeštas ielās atbalstu valdībai izteica vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku.
Kritiku ir izpelnījušies likumi, kas regulē Centrālās bankas un datu aizsardzības organizācijas darbu, kā arī samazina tiesnešu obligātās pensionēšanās vecumu, jo, pēc Briseles domām, tie apdraud šo iestāžu neatkarību. Piemēram, Brisele nepiekrīt likuma normām, kas valdībai atļauj iecelt Konstitucionālās tiesas darbiniekus un Centrālās bankas amatpersonas.
Šajā nedēļā V. Orbanam ir ieplānota tikšanās ar EK prezidentu Žozē Manuelu Barrozu, un pagājušajā nedēļā, reaģējot uz Eiropas spiedienu, premjers lika manīt, ka ir gatavs daļēji piekāpties, un sacīja, ka problēmas, uz kurām norādījusi EK, «ir ātri atrisināmas». Viņš jau ir piekritis atteikties no EK protestus izraisījušās ieceres apvienot Centrālo banku ar finanšu sektora regulācijas aģentūru.
Premjerministram būs jāatrod kompromisi, lai nomierinātu Briseli, taču vienlaikus saglabātu savu iekšpolitisko reitingu. 2010. gada vēlēšanās V. Orbana partija uzvarēja, iegūstot divas trešdaļas vietu parlamentā, tomēr sabiedrības noskaņojums par norisēm valstī pasliktinās, un konflikts ar EK ekonomisko situāciju draud saasināt vēl vairāk, norāda Reuters. Gadījumā, ja prasītās izmaiņas likumos netiks veiktas, Ungāriju var iesūdzēt Eiropas tiesā, kas varētu piespriest maksāt soda naudu. EK ir brīdinājusi, ka sarunas par Ungārijai nepieciešamā starptautiskā aizdevuma saņemšanu neatsāksies, pirms būs atrisināts jautājums par jaunajiem likumiem. Eiropas Savienība (ES) Ungāriju arī var atzīt par vainīgu savienības pamatvērtību pārkāpumos un atņemt arī balsstiesības, kas pienākas katrai dalībvalstij. Tomēr, kā New York Times sacīja kāda Briseles amatpersona, šis ir ekstrēms risinājums, kuru ES nesteigsies piemērot.
Sestdienas demonstrāciju rīkoja V. Orbana pārstāvētā centriski labējā partija Fidez, kas bauda plašu sabiedrības atbalstu, vēsta BBC. Aicinot cilvēkus piedalīties pasākumā, rīkotāji stāstīja, ka notiekošais Ungārijā ārvalstīs tiek rādīts izkropļotā un tendenciozā veidā, tādējādi nodarot kaitējumu valsts ekonomikai un iedzīvotājiem. «Mēs vēlamies tikai to, lai cilvēki Eiropā un ASV saprastu, ka mēs gribam dzīvot brīvībā un demokrātijā, un cienot viens otru,» teikts uzsaukumā. Demonstrantu vidū bija cilvēki no visas valsts, kā arī no kaimiņvalstīm, kurās ir liela ungāru minoritāte – tai skaitā no Rumānijas un Slovākijas. Demonstrācija pagāja mierīgi, tās laikā sanākušie sita bungas, dziedāja valsts himnu, kā arī revolucionārās dziesmas no 19. gadsimta, kad ungāri sacēlās pret Austriju. Viņu nestajos transparentos ES tika aicināta cienīt Ungārijas suverenitāti, kā arī izteikta apņēmība nepakļauties Rietumu prasībām.
Pagājušajā gadā Brisele Ungārijai pārmeta par jauno masu saziņas līdzekļu likumu. Tas paredzēja izveidot Nacionālo mediju aģentūru, kuras uzdevums būtu uzraudzīt gan sabiedriskos, gan privātos masu saziņas līdzekļus, un noteica, kādam ir jābūt mediju saturam. Tāpēc pastāvēja bažas, ka aģentūras pilnvaras var tikt izmantotas, lai iejauktos mediju darbā. Arī toreiz Ungārijas valdība daļēji piekāpās un mainīja vairākus likuma pantus.