Par jauno Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāru balsos 24.janvārī, un viens no trijiem kandidātiem Nils Muižnieks savas izredzes vērtē atturīgi, norādot, ka pašlaik vēl notiek nopietns lobijs.
Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Muižnieks aģentūrai BNS pavēstīja, ka padomes Parlamentārā asambleja plānota 24.janvārī, taču dienu pirms tam kandidāti tiksies ar visām politiskajām grupām.
Uz jautājumu par savām izredzēm tikt ievēlētam Muižnieks atbildēja: "Grūti spriest. Pašlaik vēl notiek nopietns lobijs no visām pusēm."
Viņš apliecināja, ka jau pirms balsojuma dažādās tikšanās reizēs aizstāvēs savu kandidatūru, un atzina, ka arī Ārlietu ministrija palīdz lobēt Muižnieka kandidatūru.
Muižniekam konkurence ir sīva – uz cilvēktiesību komisāra amatu pretendē arī Nīderlandes politiķis un bijušais diplomāts Franss Timmermanss un Beļģijas pārstāvis Īvs Monē, kurš savulaik kandidējis arī uz Eiropas ombudsmeņa krēslu.
Jau ziņots, ka Muižnieks, iegūstot labāko rezultātu, izvirzīts otrajai kārtai Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra vēlēšanās. Kopumā vēlēšanām bija pieteikti pieci kandidāti.
Muižnieks savulaik bijis īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās, kā arī bijis ilggadējs Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra vadītājs.
Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisārs ir neatkarīga amatpersona, kuras uzdevums ir veicināt cilvēktiesību ievērošanu EP dalībvalstīs. Komisāra amats ir dibināts 1999.gadā. Komisārs neizskata individuālas sūdzības par cilvēktiesību pārkāpšanu. Viņu ievēlē uz sešiem gadiem EP Parlamentārā asambleja no trīs Ministru vietnieku komitejas piedāvātajiem kandidātiem. Kopš 2006.gada komisāra amatu ieņem Tomass Hammarbergs no Zviedrijas.