Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicinās Eiropas Savienības (ES) institūcijas noņemt ierobežotas pieejamības statusu jaunajam starpvaldību līgumam par fiskālo disciplīnu, un šo ministra iniciatīvu trešdien atbalstījuši arī Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti.
Par to informēja Saeimas Preses dienests.
Rinkēvičs deputātiem pastāstījis, ka 27.janvārī Vispārējo lietu padomes laikā viņš šo jautājumu iecerējis pārrunāt ar Eiropadomes priekšsēdētāju Hermanu van Rompeju, aicinot noņemt ierobežotas pieejamības statusu jaunā līguma tekstam.
Arī Saeimas deputāti norādījuši, ka līguma tekstam ir jābūt publiski pieejamam.
"Jaunais līgums Latviju tiešā veidā skars tikai līdz ar Latvijas pievienošanos eiro zonai. Tomēr būtiski, lai sabiedrība savlaicīgi varētu iepazīties ar tā tekstu. Patlaban tas diemžēl nav iespējams, jo no Eiropas Savienības institūcijām līguma projektu saņemam kā ierobežotas pieejamības informāciju. Tādēļ pilnībā atbalstām ministra aicinājumu noņemt šo slepenības statusu," sacījusi komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (Zatlera Reformu partija).
Pirms pāris nedēļām notikušajā Eiropas lietu komisijas sēdē, kurā Rinkēvičs deputātus iepazīstināja ar Latvijas pozīciju par jauno līgumu, opozīcijas deputāti izteica neizpratni, kādēļ līgums ir noslepenots un ar to nav bijis iespējams iepazīties.
Deputāti un ārlietu ministrs trešdien pārrunāja nedēļas nogalē plānoto neformālās ES valstu un valdību vadītāju sanāksmes un ES Vispārējo lietu padomes sēdes darba kārtības jautājumus, tostarp sarunu gaitu par jaunā starpvaldību līguma izstrādi.
Informējot par jaunā starpvaldību līguma izstrādes sarunu gaitu, ārlietu ministrs norādīja, ka panākta vienošanās par līguma nosaukumu. Jaunā ES līguma nosaukums būs "Stabilitātes, koordinācijas un pārraudzības līgums ekonomikas un monetārajā savienībā", kas paredzēs, ka ES dalībvalstis tikai izņēmuma gadījumos nacionālos budžetus veido ar deficītu.
No sarunu darba kārtības ir svītrots jautājums par obligātu budžeta sabalansētības prasību iekļaušanas ES dalībvalstu konstitūcijās, informēja ministrs. Savukārt joprojām atvērts ir jautājums par ārpus eiro zonas esošo ES dalībvalstu iespējām kā novērotājām piedalīties eiro zonas samitos. Latvija līdz ar citām ārpus eiro zonas esošajām valstīm iestājas, lai šādu novērotāja statusu varētu saņemt dalībvalstis, kuras būs ratificējušas līguma nosacījumus, pavēstīja Rinkēvičs.