Latvijas interesēs ir, ka Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets ir pietiekoši liels, lai nodrošinātu nepieciešamo drošībai, militārajai mobilitātei, lauksaimniecībai un reģioniem, ar padomnieces Annas Ūdres starpniecību aģentūrai LETA norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot pagājušajā nedēļā Eiropas Komisijas (EK) prezentēto priekšlikumu ES daudzgadu budžetam.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena iepazīstinājusi ar saviem priekšlikumiem jaunajam ES daudzgadu budžeta projektam 2028.–2034. gadam. Viņas ideja ir strauji palielināt budžetu no 1,2 līdz 2 triljoniem eiro (par 60%), tostarp lai atbalstītu Ukrainu.
Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums nākamajam Eiropas Savienības (ES) budžetam apdraud lauksaimnieku nākotni, aģentūrai LETA pauda Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.
Eiropas Komisija (EK) publiskojusi piedāvājumu Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam nākamajā plānošanas periodā no 2028. līdz 2034. gadam. Tas izsaucis sašutumu gan Latvijas interešu aizstāvjiem Briselē, gan arī Latvijā.
No Finanšu ministrijas jūnijā tiks gaidīti priekšlikumi valsts tēriņu mazināšanai, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Sestdien, 11.novembrī, pēc pusnakts Eiropas Savienības (ES) Padome, kuru pārstāv Spānija kā prezidējošā valsts, un Eiropas Parlaments vienojās par 2024.gada ES vispārējo budžetu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Ceturtdienas vakarā, pēc ilgām un saspringtām ES valstu vadītāju sarunām, beidzot tika panākts kompromiss par ES septiņgades budžetu, kura apjoms ir 1,8 triljoni eiro, ieskaitot “Atjaunošanas fonda” (oficiālais nosaukums – “ES Nākamā paaudze” – Next Generation EU, NGEU) 750 miljardus eiro.
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien dosies darba vizītē uz Briseli, lai tiktos ar Eiropadomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu un Eiropas Komisijas izpildviceprezidentu, savu partijas biedru Valdi Dombrovski.
Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts Somijas piedāvājumā ES daudzgadu budžeta projektam ir palielināts finansējums kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanai un kohēzijai, taču palielinājumi ir panākti uz drošības un kaimiņu politikas rēķina, kas nav atbalstāmi, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (JV).
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un Eiropas Parlamenta (EP) panāktā vienošanās par bloka nākamā gada budžetu atbilst Latvijas interesēm, atzina aptaujātie Latvijas eiroparlamentārieši.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un Eiropas Parlaments (EP) pirmdienas vakarā vienojušies par bloka nākamā gada budžetu, paziņojuši diplomāti un EP deputāti.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam (EP) līdz paredzētajam termiņam - pirmdienas pusnaktij - nav izdevies panākt vienošanos par bloka nākamā gada budžetu.
Eiropas Parlaments šajā sesijā balso par atteikumu Eiropas Komisijas piedāvātajam daudzgadu budžeta plānam. Dzīve kļūst dārgāka, un naudas kļūst arvien mazāk. Arī Eiroparlamentā tasīte kafijas viena eiro vietā tagad maksā eiro un divus centus, bet parlamentārieši stūrgalvīgi atsakās tam ticēt.
Eiropas Parlamentā (EP) šodien tika apstiprināta nostāja par Eiropas Savienības (ES) nākamā gada budžetu, ko veido saistības 166 miljardu eiro apmērā un maksājumi 149 miljardu eiro apmērā, informēja Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis.
Nosaucot nākamo Eiropas Savienības budžetu par elastīgu, mērķorientētu, efektīvu un mūsdienīgu, Eiropas Komisija ir pateikusi, ka naudas trūkst. Visam nepietiek. Dalībvalstīm tagad jāvienojas, kā visas iegribas apvaldīt. Virkne Latvijas pašvaldību nule nosūtījušas komisijai vēstuli, ka tās plāns nekam neder.
Latvijai nav pieņemams Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums par Eiropas Savienības (ES) budžetu 2021.-2027.gadu periodam, kas paredz kohēzijas finansējuma samazinājumu, ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē Briselē uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V).
Latvija neatbalsta Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumu Eiropas Savienības budžetā 2021.-2027.gadam samazināt finansējumu Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) un kohēzijas politikai, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Kamēr austrumeiropieši plēšas par lielākiem platībmaksājumiem un kohēzijas fonda saglabāšanu pašreizējā apjomā, bagātās rietumvalstis grasās pārmest ES fondu budžeta lielāko masu uz programmu, no kuras pašas arī ekskluzīvi barojas – Horizon jeb Apvārsnis, kas finansē zinātni, pētniecību un attīstību. Tas ir daudz modernāks avots, no kura jaunajā ES finanšu periodā varētu pasmelties arī Latvija. Ja vien mūsu pašu valdība noteiks attiecīgas prioritātes un izdarīs nepieciešamās reformas.