Kalniete: ES daudzgadu budžetā vajadzīgs līdzsvars finansējuma palielinājumā vairākām jomām

© Rūta Kalmuka/ F654 Photo Agency

Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts Somijas piedāvājumā ES daudzgadu budžeta projektam ir palielināts finansējums kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanai un kohēzijai, taču palielinājumi ir panākti uz drošības un kaimiņu politikas rēķina, kas nav atbalstāmi, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (JV).

Kalniete norādīja, ka jau tagad ir skaidrs, ka Somijas priekšlikums neapmierina EP un dalībvalstis un cīņas starp ES institūcijām, kā arī starp valstīm-"maksātājām" un "tērētājām" būs skarbas.

Politiķe akcentēja, ka Somijas piedāvātais finansējums lauksaimniecības politikas īstenošanai atbilst Latvijas interesēm, arī kohēzijas politikas īstenošanai budžets ir nedaudz lielāks. "Tomēr vienlaikus kā Latvijas, tā visas Eiropas interesēs ir stabilitāte Austrumu un Dienvidu kaimiņu valstīs, tāpēc nav pareizi, ka budžeta palielinājumi tiek plānoti uz drošības un kaimiņu politikas finansējuma rēķina. ASV interesēm arvien vairāk pārvirzoties uz Dienvidaustrumu Āziju, ir svarīgi, lai ES stiprinātu savas aizsardzības spējas un būtu stiprs NATO balsts," pavēstīja politiķe.

Šonedēļ Somija nāca klajā ar jaunu ES daudzgadu budžeta projekta piedāvājumu. Kalniete uzsvēra, ka ir sadzirdētas Baltijas valstis, Polija un Slovākija, finansējumu kopējai lauksaimniecības politikai palielinot par 2,1%. Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums, kas tika izteikts 2018.gada pavasarī, paredzēja mazāku finansējumu lauksaimniecībai.

Somijas priekšlikumā ir neliels palielinājums kohēzijas politikas finansējumam - tas ir par 0,6% lielāks, nekā bija ieplānojusi EK, un kopumā veido 29,7 % no daudzgadu budžeta kopējā ietvara.

Somijas piedāvājumā ES daudzgadu budžeta projektam dalībvalstu iemaksas plānotas 1,07% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - iepretī EK piedāvājumam par iemaksām 1,114% apjomā no IKP kopējo ES daudzgadu budžetu tas samazinātu par 47 miljardiem eiro.

"Tādas valstis kā Vācija, Austrija, Nīderlande, Zviedrija, Dānija, kas ir "maksātāji", uzskata, ka iemaksas būtu jānoapaļo līdz 1% no valstu kopprodukta, taču tas ES kopējo budžetu vēl vairāk samazinātu. Baltijai un citām Austrumeiropas valstīm pieņemamākais šķiet EP piedāvājums, kas iemaksām paredz 1,3% no dalībvalstu IKP," informēja Kalniete.

EP Somijas priekšlikumu ES daudzgadu budžetam apspriedīs 12.decembrī. Politiķe pieļāva iespēju, ka to pat varētu arī noraidīt.

Politika

Nav šaubu, ka Daugavpils mēra Andreja Elksniņa jaunā partija "Sarauj, Latgale" iegūs vērā ņemamu atbalstītāju loku nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, aģentūrai LETA vērtēja Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens.