Merkele prognozē "ļoti smagas" diskusijas par ES daudzgadu budžetu

 
©Nora Krevneva/F64 Photo Agency

Vācijas kanclere Angela Merkele prognozē "ļoti smagas" diskusijas Eiropadomē par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2021.- 2027.gadam.

Merkele žurnālistiem Berlīnē preses konferencē kopā ar Somijas premjerministri Sannu Marinu atzina, ka dauzi jautājumi, kas raisa bažas Vācijai, nav atbildēti, tādēļ samitā, kas sāksies ceturtdien, gaidāmas ļoti smagas un sarežģītas sarunas.

Vācija un Somija pieder pie tās ES valstu grupas, kas iemaksā ES budžetā vairāk nekā no tā saņem. Šīs valstis nevēlas iemaksāt budžetā vairāk nekā 1% no nacionālā kopprodukta, savukārt Eiropas Parlaments vēlas, lai valstis iemaksā 1,3%.

Brisele vēlas izvirzīt jaunas prioritātes cīņā ar klimata pārmaiņām un citās jomās, lai gan Lielbritānijas izstāšanās no ES ir atstājusi lielu robu bloka budžetā.

"Pat ja mēs paliekam tajā pašā iemaksu līmenī, (..) tas nozīmētu, ka Vācija iemaksātu par desmit miljoniem eiro gadā vairāk inflācijas un breksita dēļ," sacīja Merkele.

Viņa norādīja, ka gadījumā, ja tam klāt nāks vēl citas saistības, Vācija vēlēsies pārliecināties, vai sadalījums ir godīgs attiecībā uz valstīm, kas veic lielākās iemaksas ES budžetā.

Francija un aptuveni 15 citas valstis vēla izbeigt breksita iedragāto atlaižu sistēmu, kas attiecas uz Vāciju, Dāniju, Nīderlandi, Austriju un Zviedriju.

Četras no lielākajām maksātājām, izņemot Vācija, vēlas ierobežot ES budžetu. Savukārt mazāk turīgās valstis ES dienvidos, austrumos un vidienē bažījas no ES finansējuma samazinājuma savas infrastruktūras uzlabošanai un attīstībai, lauksaimniecībai un citām nozarēm.

Būdama ES lielākā ekonomika, Vācija sedz aptuveni piekto daļu no ES budžeta, kas, saskaņā ar plāniem, nākamajos septiņos gados pieaugs par 25%.