Panākta vienošanās par 2024.gada ES vispārējo budžetu
Sestdien, 11.novembrī, pēc pusnakts Eiropas Savienības (ES) Padome, kuru pārstāv Spānija kā prezidējošā valsts, un Eiropas Parlaments vienojās par 2024.gada ES vispārējo budžetu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Intensīvi norisinoties sarunām par nākamā finanšu gada budžetu, institūcijas panāca vienošanos par kopīgu tekstu jau naktī no piektdienas uz sestdienu. Lai arī galīgais vienošanās termiņš bija pirmdienas 13.novembra pusnakts, institūcijas pielika pūles, lai budžetu apstiprinātu pirmajā sarunu kārtā. Šāda rīcība nodrošina nākamā gada ES budžeta funkcionēšanas uzsākšanu bez jebkādiem kavējumiem.
2024.gada ES vispārējais budžets skaitļu izteiksmē nozīmē kopējo saistību apropriāciju apjomu 189,4 miljardu eiro apmērā un maksājumu apropriācijas 142,6 miljardu eiro apmērā, kas attiecīgi atbilst 1,07% un 0,81% no ES Nacionālā kopienākuma. Budžeta kopapjomi nodrošina arī pietiekamu apjomu nepiešķirto līdzekļu jeb rezervju, lai nākamajā gadā ES varētu reaģēt krīzes situācijās un citos iepriekš neparedzētos gadījumos.
Vienošanās iznākums paredz humāno atbalstu krīzes reģionos, Ukrainā un Tuvajos Austrumos, atbalstu ārējai un iekšējai migrācijai, stiprinot ES drošību, kā arī finansējumu inovāciju programmām un Eiropas infrastruktūras savienošanai.
Jo īpaši būtisks aspekts no Latvijas interešu viedokļa ir papildu finansējums Eiropas militārās mobilitātes kapacitātes celšanai, lai transporta infrastruktūra ir pielāgota militāro objektu pārvietošanai, skaidro FM pārstāvji. Ar vairāku nodomu iestiprināšanu institūciju deklarācijās, puses vienojās nošķirt ikgadējo budžetu no paralēli notiekošā daudzgadu budžeta pārskata procesa, vienojoties, ka finansiālā ietekme ikgadējā budžetā tiktu iestrādāta pēc attiecīgu lēmumu pieņemšanas. Tāpat deklarācijas paredz operatīvu rīcību, vērtējot situāciju maksājumos un to pieprasījumu attīstībā, ņemot vērā šī brīža programmu ieviešanas tempu.
Nākamā gada budžets ir centrēts uz ES galvenajām politikas prioritātēm un reaģētspēju šī brīža sarežģītajā ģeopolitiskajā kontekstā. FM skaidro, ka finansējums nemainīgi būs pieejams arī dalībvalstu konverģences veicināšanai, ES ekonomikas atveseļošanai, atbalstot zaļo un digitālo pāreju, lai padarītu Eiropas ekonomiku ilgtspējīgāku nākamajām paaudzēm.
Sarunu laikā Latvija nodrošināja konstruktīvu pieeju, uzsverot, ka ikgadējā budžeta pamata funkcija ir finanšu plūsmas nodrošināšana un tam ir jābūt pieņemtam, nekavējot un neierobežojot atbalstu investīcijām. Diskusiju un kompromisu pieņemšanas laikā Latvija sekmīgi aizstāvēja intereses par atbalstu no struktūrfondiem, finansējumu lauksaimniecības attīstībai un infrastruktūras savienošanai, vienlaicīgi pragmatiski raugoties uz nepieciešamību budžetā paredzēt elastīgu finansējuma daļu ārkārtas situācijām.