Šoruden ir otrā reize, kad valsts a/s Latvijas Dzelzceļš (LDz) pulcina plašu loku ar cilvēkiem, kuri gatavi padomāt vairāk nekā tikai par dzelzceļu un tālāk nekā tikai par nākamo gadu.
Par Finanšu ministrijas pamatnodarbošanos tagad kļuvusi jaunu nodokļu izdomāšana, jo skaidrāks par skaidru, ka ar tagadējiem nodokļiem neizdosies savākt valsts aparāta uzturēšanai 2016. gadā nepieciešamo naudas daudzumu.
Valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns un viņa pieaicinātie darbinieki vakar runāja par jebko, bet tikai ne par to, no kurienes uzņēmumam uzradusies vai uzradīsies nauda, lai nopirktu 32 jaunus elektrovilcienus.
Pēc valdības paziņojuma, ka no nākamā gada privātajiem bērnudārziem būs jāatvadās no valsts līdzfinansējuma, to pašu var attiecināt arī uz privātajām auklēm. Līdzfinansējumu nesaņems tās bērnu pieskatītājas, kas reģistrētas Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrā un strādā legāli. Valstij nav naudas. Toties ir atrasti līdzekļi «aukļu pakalpojuma sniedzēju kvalitātes kontrolei» un aukļu reģistra uzturēšanai 2016. gadā.
Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V) atzinīgi vērtē jaunākās "Eurostat" aplēses, kurās secināts, ka Latvijas ekonomika šī gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni ir pieaugusi par 1,2%.
Vidējās darba samaksas pieaugums turpinās priecēt arī tuvākajos ceturkšņos, turpretī nākamgad darba samaksas kāpums nedaudz palēnināsies, aģentūrai LETA atzina "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Budžeta veidošana patlaban izskatās pēc mēģinājuma uzvilkt koriģējošo veļu un iespraukties uzvalkā, lai gan vajadzētu citus risinājumus - sportot un pareizi ēst vai pirkt jaunu uzvalku - ar šādu salīdzinājumu "Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks raksturoja valdības centienus atrast papildu ieņēmumus 2016.gada valsts budžetā.
Pērn Rīgā bija lielākā strādājošo vidējā mēnešalga pēc nodokļu nomaksas - 633 eiro, kas ir par 73 eiro vairāk nekā vidējais Latvijas rādītājs - 560 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Uzņēmuma "Krievijas dzelzceļš" (RŽD) mājaslapā apgalvots, ka kompānija veic pārvadājumus Latvijas virzienā, kā plānots - saskaņā ar kravu nosūtītāju pasūtījumiem.
Pagaidām ainu par Latvijas ekonomikas veikumu otrajā ceturksnī veido ļoti ierobežots informācijas daudzums, taču pieejamie dati liecina, ka salīdzinājumā ar pirmo ceturksni situācija kopumā ir uzlabojusies, tomēr starp nozarēm raksturīgs nevienmērīgs sniegums, aģentūrai LETA atzina "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Kamēr vieni par svētdien notikušo Grieķijas referendumu, kurā Grieķijas iedzīvotāji noraidīja SVF noteikto parādu atdošanas kārtību, ir skeptiski, tikmēr pasaules ietekmīgākie ekonomisti un eksperti teic – šie referenduma rezultāti apstiprina, nevis apgāž Eiropas ideoloģiju un noteikti vērtējami kā pozitīvi.
Tūkstošiem grieķu Atēnās laukumā pie parlamenta ar sajūsmu uzņēma ziņas par referenduma iznākumu, tomēr pamošanās pēc šīm dzīrēm grieķiem būs smaga. Šādu viedokli intervijā "Rietumu radio" pauda Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš ("Vienotība").
Grieķijas referenduma rezultāts ir kā plats solis virzienā par aiziešanu no eirozonas, lai gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) uzskata, ka nolemtības sajūtas šajā jautājumā vēl nav, jo jāmēģina panākt kompromisi.
Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis sestdien publicētā intervijā dienu pirms referenduma par starptautisko kreditoru priekšlikumiem apsūdzējis kreditorus "terorismā".