Piecas lielākās Latvijas komercbankas nodokļos 2014. gadā samaksājušas vairāk nekā 90 miljonus eiro. Līderis nodokļu maksājumos ar 27 miljoniem eiro ir ABLV Bank, savukārt Rietumu banka samaksājusi 24 miljonus eiro, Swedbank – 18 miljonus, banka Citadele - 12 miljonus, bet SEB Banka – 9 miljonus eiro.
Ņemot vērā uzņēmumu vidū aktuālo tendenci ļaunprātīgi iejaukties kases aparātu darbībā, samazinot to ieņēmumu apmēru, no kura būtu godprātīgi maksājami nodokļi valsts budžetā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina ikvienu iedzīvotāju iesaistīties cīņā ar šo nelikumīgo parādību un ēnu ekonomiku kopumā, nododot čekus un kvītis par pirkumu vai pakalpojumu, aģentūru LETA informē VID pārstāvji.
Teroristu uzbrukumi Parīzē pagājušajā nedēļas nogalē sarežģī problēmas, kuras apdraud eirozonu, un turpmākie notikumi noteiks to, kā šī situācija ietekmēs Eiropas vienotās valūtas savienību, pirmdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidents Vitors Konstancio.
Latvijas ekonomika šī gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni pieaugusi par 0,5%, kas bijusi ceturtā straujākā izaugsme Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu starpā, par kurām pieejama informācija, liecina jaunākās "Eurostat" aplēses.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2,4%, bet ekonomikas izaugsmes temps 2016.gadā paātrināsies līdz 3% un 2017.gadā līdz 3,3%, liecina ceturtdien publiskotās Eiropas Komisijas (EK) jaunākās prognozes.
Vakardiena sākās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Valda Dombrovska apgalvojumiem par Latvijas straujo ekonomisko augšupeju un bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera šaubām par valdības spējām virzīt valsti uz attīstību.
Baltijas valstu galvaspilsētu vidū Rīgā dzīvojošie pamatvajadzību nodrošināšanai tērē visvairāk - Rīgā ir visaugstākās izmaksas par optimālu pārtikas grozu ģimenei, kā arī visaugstākās sabiedriskā transporta pakalpojumu izmaksas, liecina informācija 2014.gada pārskatā par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam ieviešanu, ko šodien akceptēja domes Pilsētas attīstības komiteja.
Latvijas ekonomika šogad augs par 2,6%, bet tuvākajos gados izaugsmei vajadzētu pieņemties spēkā un sasniegt 3,8% izaugsmes līmeni nākamgad un 4,5% pieaugumu ik gadu laikā no 2017. līdz 2019.gadam, rāda jaunākais EY eirozonas ekonomikas pētījums "Eurozone Economic Forecast".
Jūrmala varētu pārvarēt sezonalitātes problēmu, ceļot pansionātus Rietumeiropas pensionāriem, uzskata Baltijas Starptautiskās akadēmijas asociētā profesore, ekonomikas zinātņu doktore, interneta žurnāla "The Baltic Course" izdevēja un galvenā redaktore jūrmalniece Olga Pavuka.
Apstrādes rūpniecības attīstība šogad ir ļoti nevienmērīga un svārstīga, daudzās nozarēs ir lejupslīde, bet daudzās ir arī izaugsme, skaidro "Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Latvijai būtiski vienoties ar Lietuvu par ilgtermiņa sadarbību gāzes piegādē, intervijā aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ēnu ekonomiku nevajadzētu mazināt straujāk par 1% gadā, jo straujāka ēnu ekonomikas mazināšana var apdraudēt nozaru pastāvēšanu, aģentūras LETA diskusijā atzina Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V).
Sākot ar nākamā gada janvāri, dzērienu ražotāja SIA "Cido grupa" kļūs par partneri vienam no vadošajiem pārtikas un dzērienu ražotājiem pasaulē, ASV koncernam "PepsiCo", kas nozīmē šī zīmola dzērienu ražošanu Baltijas tirgum, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.
Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma "Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2015.-2016.gadam" Latvija ierindota 44.vietā starp 140 aplūkotajām pasaules ekonomikām.
Šoruden ir otrā reize, kad valsts a/s Latvijas Dzelzceļš (LDz) pulcina plašu loku ar cilvēkiem, kuri gatavi padomāt vairāk nekā tikai par dzelzceļu un tālāk nekā tikai par nākamo gadu.
Par Finanšu ministrijas pamatnodarbošanos tagad kļuvusi jaunu nodokļu izdomāšana, jo skaidrāks par skaidru, ka ar tagadējiem nodokļiem neizdosies savākt valsts aparāta uzturēšanai 2016. gadā nepieciešamo naudas daudzumu.
Valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns un viņa pieaicinātie darbinieki vakar runāja par jebko, bet tikai ne par to, no kurienes uzņēmumam uzradusies vai uzradīsies nauda, lai nopirktu 32 jaunus elektrovilcienus.
Pēc valdības paziņojuma, ka no nākamā gada privātajiem bērnudārziem būs jāatvadās no valsts līdzfinansējuma, to pašu var attiecināt arī uz privātajām auklēm. Līdzfinansējumu nesaņems tās bērnu pieskatītājas, kas reģistrētas Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrā un strādā legāli. Valstij nav naudas. Toties ir atrasti līdzekļi «aukļu pakalpojuma sniedzēju kvalitātes kontrolei» un aukļu reģistra uzturēšanai 2016. gadā.