Izskatās, ka šī gada pirmajos divos mēnešos mājsaimniecību tēriņi turpināja diezgan stabili kāpt. Izslēdzot svārstīgo degvielas tirdzniecību, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums auga par 3.3% janvārī un 5% februārī salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Pārdošanas apjomi jo īpaši auga nepārtikas precēm (attiecīgi 5.3% un 6.1%). Visstraujāk auga informācijas un komunikācijas iekārtu un sporta preču tirdzniecība, kā arī turpina ātri palielināties tirdzniecība pa pastu un internetā. Pārtikas preču tirdzniecības izaugsme saglabājas lēnāka, bet arī tā nedaudz paātrinājās, no 1% janvārī uz 3.7% februārī. Savukārt degvielas pārdošanas apjomi ir bijuši vāji, attiecīgi 0.3% un -10.4%.
Izglītībā un veselības aprūpē nepieciešams veikt strukturālas reformas un izvērtēt līdzekļu izlietojuma efektivitāti, telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes" teica Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Ekonomikas ministrija (EM) strādās, lai ekonomikas izaugsme nākamajos gados būtu ambiciozāka, nekā tas patlaban paredzēts bāzes scenārijā, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ceturtdien samazināja pasaules ekonomikas izaugsme prognozi šim gadam, norādot uz vāju pieprasījumu un investīcijām, kā arī paaugstināto finanšu nestabilitātes risku.
Jaunākā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina, ka vairākumā sabiedrības noskaņojuma indikatoru – gan tagadnes un nākotnes, gan pašreizējās ekonomiskās situācijas, tās izmaiņu un attīstības prognožu – rādītāji kļuvuši nedaudz kritiskāki. Turklāt valdības darba vērtējums pasliktinājies diezgan krasi. Tikmēr ģimenes materiālā stāvokļa un tā prognožu vērtējums ir uzlabojies, sasniedzot augstu vērtējumu.
Ēnu ekonomiku iespējams mazināt daudz straujāk nekā par 1% gadā, aģentūrai LETA sacīja Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) asociētais profesors Arnis Sauka.
Valsts kontrole tuvākajā laikā plāno nākt klajā ar priekšlikumiem lielo investīciju projektu veiksmīgai vadībai, kā arī norāda uz nepieciešamību pēc lielākās atbildības paredzēšanas ierēdņiem kapitālsabiedrību pārvaldības jomā.
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) šogad Latvijas ekonomikas izaugsmi lēš aptuveni 3% apmērā, bet nākamgad nedaudz augstāku, teikts SVF misijas Latvijā noslēguma ziņojumā.
Latvijas 30 gados attistības panākumi bija izcili. Reti kura teritorija- sākot ar 1915.gadu- bija tā cietusi karu gaitā kā Latvija, taču valsts ekonomiskā un politiskā atdzimšana notika neredzēti strauji. 1923.gadā ieviesa stabilu valūtu – latu, kas ātri kļuva par cienījamu valūtu visā Eiropā. Valsts ienākumi veidojās no progresīva nodokļa , no uzņēmumu un īpašumu nodokļiem, no tabakas un degvīna, muitas un akcīzes, kā arī valsts uzņēmumu ienākumiem.
Latvijas ekonomika attīstās saskaņā ar iepriekš izteiktajām prognozēm un šo izaugsmes tempu var raksturot kā mērenu, piektdien preses konferencē sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Piecas lielākās Latvijas komercbankas nodokļos 2014. gadā samaksājušas vairāk nekā 90 miljonus eiro. Līderis nodokļu maksājumos ar 27 miljoniem eiro ir ABLV Bank, savukārt Rietumu banka samaksājusi 24 miljonus eiro, Swedbank – 18 miljonus, banka Citadele - 12 miljonus, bet SEB Banka – 9 miljonus eiro.
Ņemot vērā uzņēmumu vidū aktuālo tendenci ļaunprātīgi iejaukties kases aparātu darbībā, samazinot to ieņēmumu apmēru, no kura būtu godprātīgi maksājami nodokļi valsts budžetā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina ikvienu iedzīvotāju iesaistīties cīņā ar šo nelikumīgo parādību un ēnu ekonomiku kopumā, nododot čekus un kvītis par pirkumu vai pakalpojumu, aģentūru LETA informē VID pārstāvji.
Teroristu uzbrukumi Parīzē pagājušajā nedēļas nogalē sarežģī problēmas, kuras apdraud eirozonu, un turpmākie notikumi noteiks to, kā šī situācija ietekmēs Eiropas vienotās valūtas savienību, pirmdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidents Vitors Konstancio.
Latvijas ekonomika šī gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni pieaugusi par 0,5%, kas bijusi ceturtā straujākā izaugsme Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu starpā, par kurām pieejama informācija, liecina jaunākās "Eurostat" aplēses.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2,4%, bet ekonomikas izaugsmes temps 2016.gadā paātrināsies līdz 3% un 2017.gadā līdz 3,3%, liecina ceturtdien publiskotās Eiropas Komisijas (EK) jaunākās prognozes.
Vakardiena sākās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Valda Dombrovska apgalvojumiem par Latvijas straujo ekonomisko augšupeju un bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera šaubām par valdības spējām virzīt valsti uz attīstību.
Baltijas valstu galvaspilsētu vidū Rīgā dzīvojošie pamatvajadzību nodrošināšanai tērē visvairāk - Rīgā ir visaugstākās izmaksas par optimālu pārtikas grozu ģimenei, kā arī visaugstākās sabiedriskā transporta pakalpojumu izmaksas, liecina informācija 2014.gada pārskatā par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam ieviešanu, ko šodien akceptēja domes Pilsētas attīstības komiteja.