Ašeradens: Ekonomikas izaugsmei ir jābūt lielākai
Ekonomikas ministrija (EM) strādās, lai ekonomikas izaugsme nākamajos gados būtu ambiciozāka, nekā tas patlaban paredzēts bāzes scenārijā, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
LETA jau rakstīja, ka Ašeradenam kā Ministru prezidenta biedram būs jācenšas nodrošināt straujāku ekonomikas izaugsmi, jau tuvākajos gados panākot vismaz 5% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu.
Ašeradens stāstīja, ka viņš ar premjerministru Māri Kučinski (ZZS) ir vienojušies par četriem ekonomikas izaugsmi veicinošiem darbības virzieniem. Pirmkārt, attīstīt investīciju vidi un sistēmiski piesaistīt investīcijas. Otrkārt, jāizstrādā caurredzams un efektīvs valsts kapitālsabiedrību pārvaldes modelis.
"Premjers ir iekļāvis skaidru redzējumu, ka tiek pārskatīti kapitālsabiedrību darbības mērķi. Jau 2018.gadā kapitālsabiedrību ienesībai ir jābūt daudz lielākai nekā patlaban," teica Ašeradens.
Treškārt, sadarbojoties Izglītības un zinātnes, Labklājības un Ekonomikas ministrijām, ir jāizveido labi funkcionējoša darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma. Ašeradens skaidroja, ka svarīgākais ir izstrādāt darba tirgus attīstības prognozes, apzinot nākotnē nepieciešamās profesijas un tādas profesijas, kurās veidosies pārpalikums.
"Patlaban valsts šajā jomā maz ko dara, izņemot ilgstošo bezdarbnieku problēmu risināšanu. Līdz ar to ir jāpēta, kādas kompetences nākotnē piegādās izglītības sistēma, kā arī jādomā par mūžizglītības sistēmu, kas cilvēkiem palīdzētu ātri nomainīt profesiju," klāstīja ekonomikas ministrs.
Savukārt ceturtais uzdevums ir saistīts ar inovāciju vides attīstīšanu. Ašeradens norādīja, ka to ir iespējams paveikt vairākos veidos, piemēram, ar Izglītības un zinātnes ministriju norit sarunas par inovāciju sistēmas nodošanu EM paspārnē. Tāpat tiek domāts par iesācējuzņēmumu sistēmas izveidi, ko regulēs patlaban gatavotais iesācējuzņēmumu likums.
"Šīs ir tās četras jomas, ko premjers uzstādījis kā prioritāras, taču no savas puses es papildinātu arī ar eksportspējas veicināšanu. Ar nozarēm plānoju pārrunāt eksporta vides attīstību, lai sasniegtu labākus rezultātus," teica Ašeradens.
Pēc ekonomikas ministra domām, apstiprinātās ekonomiskās izaugsmes prognozes ir plāns "B", taču premjera iezīmētie uzdevumi ir kā plāns "A" ar ambiciozākiem ekonomiskās izaugsmes mērķiem.
"Dialogā ar darba devēju organizācijām centīsimies vienoties par "A" scenāriju, domāsim, kā ekonomikai vajadzētu attīstīties. Un šim scenārijam vajadzētu būt pietiekami reālistiskam, kā arī krietni ambiciozākam, nekā patlaban paredz budžeta prognozes. Katrā ziņā es atturos no vērtējuma, ka ekonomikas izaugsmei ir jāaug 5% apmērā, bet izaugsmei ir jānotiek sabalansēti. Patlaban ekonomiskā izaugsme balstās uz darba algu un patēriņa pieaugumu, turpretī investīciju izaugsme un eksporta apjomi atpaliek. Manuprāt, vērtīgāks ir labi sabalansēts 3% ekonomikas pieaugums nekā slikti sabalansēts 5% pieaugums," uzsvēra Ašeradens.