Valdībai un ārvalstu investoriem ir kopīgs redzējums par Latvijas ekonomikas attīstību, šodien pēc valdības pārstāvju diskusijas ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) biedriem žurnālistiem atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (V).
Latvijas politikas veidotāju centieni mazināt ēnu ekonomiku ir ievērojami atslābuši, secināts jaunākajā "SSE Riga" Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.
Visticamāk, apstrādes rūpniecības rezultāti šā gada otrajā pusē joprojām turpinās pakāpeniski uzlaboties, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs.
Valdības apstiprināto rīcības plānu, kura tapšanā ministriju darbs reizi pat tika atmests atpakaļ kā nederīgs, ar dažām iebildēm par aktuālajai situācijai valstī atbilstošu un gana labu esam atzīst pat bieži valdības darbu kritizējošā Vienotība. Atliekot cerēt, ka Ministru kabinets tam sekos, bet premjerministra iecere divreiz gadā vērtēt ministru paveikto netiks aizmirsta. Diemžēl būtiskus rezultātus valdība sola sasniegt tikai tad, kad to būs nomainījuši politiķi no nākamā Saeimas sasaukuma.
Lielākās daļas OPEC biedru un dažu ne-OPEC naftas ražotāju svarīgā tikšanās, kas norisinājās 17.aprīlī Dohā, Katarā, tā arī nepanāca vienošanos un līgumu parakstīšanu, kas apstiprinātu vienošanos par naftas ražošanas iesaldēšanu. Tādējādi var prognozēt pakāpenisku inflācijas atgriešanos, norāda "Nordea" bankas Latvijā ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.
"Associated Press" informē, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādījis, ka par spīti tam, ka valsts ekonomikā vērojama recesija, agrikultūras produkcijas ražošana un ienākumi pieauguši. Viņš paredz, ka arī visa Krievijas ekonomiskā situācija uzlabosies jau tuvākā gada laikā.
Izskatās, ka šī gada pirmajos divos mēnešos mājsaimniecību tēriņi turpināja diezgan stabili kāpt. Izslēdzot svārstīgo degvielas tirdzniecību, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums auga par 3.3% janvārī un 5% februārī salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Pārdošanas apjomi jo īpaši auga nepārtikas precēm (attiecīgi 5.3% un 6.1%). Visstraujāk auga informācijas un komunikācijas iekārtu un sporta preču tirdzniecība, kā arī turpina ātri palielināties tirdzniecība pa pastu un internetā. Pārtikas preču tirdzniecības izaugsme saglabājas lēnāka, bet arī tā nedaudz paātrinājās, no 1% janvārī uz 3.7% februārī. Savukārt degvielas pārdošanas apjomi ir bijuši vāji, attiecīgi 0.3% un -10.4%.
Izglītībā un veselības aprūpē nepieciešams veikt strukturālas reformas un izvērtēt līdzekļu izlietojuma efektivitāti, telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes" teica Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Ekonomikas ministrija (EM) strādās, lai ekonomikas izaugsme nākamajos gados būtu ambiciozāka, nekā tas patlaban paredzēts bāzes scenārijā, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ceturtdien samazināja pasaules ekonomikas izaugsme prognozi šim gadam, norādot uz vāju pieprasījumu un investīcijām, kā arī paaugstināto finanšu nestabilitātes risku.
Jaunākā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina, ka vairākumā sabiedrības noskaņojuma indikatoru – gan tagadnes un nākotnes, gan pašreizējās ekonomiskās situācijas, tās izmaiņu un attīstības prognožu – rādītāji kļuvuši nedaudz kritiskāki. Turklāt valdības darba vērtējums pasliktinājies diezgan krasi. Tikmēr ģimenes materiālā stāvokļa un tā prognožu vērtējums ir uzlabojies, sasniedzot augstu vērtējumu.
Ēnu ekonomiku iespējams mazināt daudz straujāk nekā par 1% gadā, aģentūrai LETA sacīja Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) asociētais profesors Arnis Sauka.
Valsts kontrole tuvākajā laikā plāno nākt klajā ar priekšlikumiem lielo investīciju projektu veiksmīgai vadībai, kā arī norāda uz nepieciešamību pēc lielākās atbildības paredzēšanas ierēdņiem kapitālsabiedrību pārvaldības jomā.
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) šogad Latvijas ekonomikas izaugsmi lēš aptuveni 3% apmērā, bet nākamgad nedaudz augstāku, teikts SVF misijas Latvijā noslēguma ziņojumā.
Latvijas 30 gados attistības panākumi bija izcili. Reti kura teritorija- sākot ar 1915.gadu- bija tā cietusi karu gaitā kā Latvija, taču valsts ekonomiskā un politiskā atdzimšana notika neredzēti strauji. 1923.gadā ieviesa stabilu valūtu – latu, kas ātri kļuva par cienījamu valūtu visā Eiropā. Valsts ienākumi veidojās no progresīva nodokļa , no uzņēmumu un īpašumu nodokļiem, no tabakas un degvīna, muitas un akcīzes, kā arī valsts uzņēmumu ienākumiem.
Latvijas ekonomika attīstās saskaņā ar iepriekš izteiktajām prognozēm un šo izaugsmes tempu var raksturot kā mērenu, piektdien preses konferencē sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Piecas lielākās Latvijas komercbankas nodokļos 2014. gadā samaksājušas vairāk nekā 90 miljonus eiro. Līderis nodokļu maksājumos ar 27 miljoniem eiro ir ABLV Bank, savukārt Rietumu banka samaksājusi 24 miljonus eiro, Swedbank – 18 miljonus, banka Citadele - 12 miljonus, bet SEB Banka – 9 miljonus eiro.