LB: Lielbritānijas lēmums negatīvi ietekmēs ekonomisko izaugsmi

Lielbritānijas lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES) negatīvi ietekmēs Lielbritānijas un ES ekonomikas izaugsmi, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Viņa norāda, ka referendums var radīt virkni iekšpolitisku problēmu Lielbritānijā. Lai gan vairākums pauda vēlmi pamest ES, balsojums ir līdzīgs un tie 48%, kuri balsoja par palikšanu ES, noteikti paudīs savu neapmierinātību. Turklāt, piemēram, Skotijā ir ļoti augsts atbalsts ES. Šeit 62% balsoja par palikšanu ES. Tāpēc nevar izslēgt, ka tuvākajā laikā notiks vēl viens balsojums par Skotijas neatkarību no Lielbritānijas.

Skrīvere skaidro, ka ir vismaz četri iespējamie izstāšanās scenāriji, kuru ietekme un sekas ir būtiski atšķirīgas, un sarunu process par to, kurš no scenārijiem tiks īstenots, sāksies tikai tagad.

Kā vienu no iespējām viņa minēja Norvēģijas- Islandes scenāriju. Līdzīgi kā Norvēģija un Islande, Lielbritānija varētu pievienoties Eiropas Ekonomikas zonai. Tas ļautu piekļūt vienotajam ES tirgum, taču tas nozīmē, ka Lielbritānijai būtu jāievēro arī visi šī tirgus noteikumi un regulējumi, kas bija viens no galvenajiem neapmierinātības iemesliem. Tātad Lielbritānija principā būtu tādā pašā situācijā kā pirms referenduma, tikai bez tiesībām ietekmēt lēmumus.

Šveices scenārijs paredz, ka Lielbritānija varētu panākt divpusēju vienošanos ar ES, nodrošinot pieeju konkrētiem sektoriem ar atsevišķiem līgumiem. Tomēr Šveicei nav vienošanās attiecībā uz finanšu pakalpojumu tirgu, kas ir būtiska nozare Lielbritānijai, un tā pieļauj brīvu migrantu plūsmu un veic iemaksas ES budžetā. Arī šie abi jautājumi bija starp galvenajiem iemesliem, kāpēc Lielbritānija vēlas pamest ES.

Kanādas scenārijs paredz brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu. Pēc aptuveni astoņus gadus ilgām sarunām ES noslēdza brīvās tirdzniecības līgumu ar Kanādu, un vairāki Brexit atbalstītāji šo min kā vispiemērotāko scenāriju, kā turpināt Lielbritānijas un ES attiecības. Šādā gadījumā Lielbritānijas eksportētājiem būtu piekļuve vienotajam tirgum, taču Lielbritānijas valdībai nebūtu jāveic iemaksas ES budžetā. Tomēr atsevišķās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, būtu jāmaksā papildu tarifi, uzņēmumu precēm tāpat būtu jāatbilst vienotā tirgus standartiem un regulējumiem, turklāt pakalpojumu sektors tiktu atvērts tikai daļēji.

Ja citu vienošanos vai brīvās tirdzniecības līgumu panākt nebūs iespējams, tad pēc divu gadu sarunām kā automātisks mehānisms iestātos Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumi, piemēram, par maksimālajiem preču tarifiem. Šādā scenārijā Lielbritānija varētu brīvi noteikt savu regulējumu un ierobežot migrāciju, taču zaudētu piekļuvi ES vienotajam tirgum un principā būtu tādā pašā stāvoklī, kā jebkura cita valsts bez brīvās tirdzniecības līguma ar ES.

Skrīvere uzskata, ka neatkarīgi no tā, kurš izstāšanās scenārijs tiks īstenots, tuvākajā laikā varam sagaidīt akciju tirgus vērtības kritumu un britu mārciņas vērtības būtiskas svārstības. Ilgākā termiņā šī nenoteiktība mazinās investīcijas, kavēs eksporta apjoma pieaugumu un kopumā negatīvi ietekmēs Lielbritānijas un ES ekonomikas izaugsmi.

Lai gan šāda veida referendumi nav plānoti citās ES valstīs, līdzīga neapmierinātība ir vērojama arī, piemēram, Nīderlandē, Dānijā un citur. Tāpēc svarīgi, lai šie rezultāti nacionālo un Eiropas politiķu un lēmumu pieņēmēju aprindās tiktu uztverti kā skaidrs brīdinājuma signāls, ka diezgan liela daļa Eiropas iedzīvotāju ir neapmierināti ar esošo lietu kārtību vai arī - viņi vienkārši neizprot lēmumus un to pieņemšanas procesu, daudzās problēmās vainojot Briseles ierēdņus.

Tāpēc pārējām 27 ES dalībvalstīm jāturpina strādāt pie ES un tās institūciju stiprināšanas, jāturpina ES vienotā tirgus pilnveide, kā arī vēl vairāk jāskaidro kopīgi pieņemtie lēmumi un procesi sabiedrībai, lai mazinātu maldīgus priekšstatus un nepamatotu eiroskepticismu.

Vienota Eiropa ar konkurētspējīgu ekonomiku, sabalansētu izaugsmi un sarūkošu bezdarbu ir Latvijas un ES interesēs. Šādai Eiropai jāspēj atgūt pozīcijas globālajā ekonomikā, kurā smaguma centrs aizvien vairāk pārvietojas no Atlantijas uz Kluso okeānu, dominējošās lomas nostiprinoties ASV un Ķīnai, skaidro ekonomiste.