Izglītībā un veselības aprūpē nepieciešams veikt strukturālas reformas un izvērtēt līdzekļu izlietojuma efektivitāti, telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes" teica Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Viņš skaidroja, ka Latvijas ekonomika, līdz ar notiekošo pasaulē un Eiropā, atdziest. Straujākas attīstības gadi, kas bija vērojami līdz 2013.gadam, ir beigušies. Daudzas nozares uzrāda lēnākus pieauguma tempus, eksports krītas un ar to ir jārēķinās.
Viņaprāt, ir svarīgi, lai cilvēki, īpaši politiķi, apzinās, ka nevar turpināt tērēt līdzekļus tāpat kā līdz šim. Rimšēvičs uzskata, ka, sagaidot pirmā ceturkšņa rādītājus, valdībai nāksies atvērt budžetu, un veikt tajā izmaiņas. Taču ir būtiski, lai tēriņi netiktu palielināti, bet gan samazināti.
Latvijas Bankas vadītājs uzsvēra, ka nav runa par konsolidāciju, bet gan par strukturālām reformām un konkurētspējas uzlabošanu ar tiem līdzekļiem, kas ir pieejami.
Viņaprāt, gan izglītībā, gan veselībā līdzekļus var tērēt efektīvāk. Esot radies iespaids, ka līdz šim nozarei tiek iedots maiss ar naudu, kas vienkārši tiek notērēta. Kurš pirmais līdzekļus iztērē, tas gada otrajā pusē prasa papildu finansējumu. Taču, piemēram, veselības aprūpē, cilvēki nemaz nezina, kā nauda tiek sadalīta un kādi pakalpojumi cilvēkiem pienākas.
Rimšēvičs uzsvēra, ka ir pienācis patiesības mirklis. Politiķiem ir jāsaprot, ka nedrīkst aiztikt nodokļus. Tie ir jāiesaldē uz trim, četriem gadiem, jo nenoteiktība padara situāciju vēl smagāku. Tā vietā ir jāuzlabo līdzekļu tērēšanas efektivitāte un jāveicina ekonomikas attīstība.
LETA jau ziņoja, ka Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 2016.gadam no iepriekš lēstajiem 2,7% uz 2,3%.
Centrālā banka vērtē, ka 2015.gadā saglabājās mērens Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps - IKP gada pārmaiņu temps saskaņā ar sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem bija 2,6%. 2015.gada 4.ceturksnī ekonomikas attīstība jūtami sabremzējās, apliecinot augsto nenoteiktību un riskus, ko rada ārējās vides faktori.