Vēlēšanās tiek piedāvāts izvēlēties starp nejēgām un liekuļiem

Latvijas 30 gados  attistības  panākumi bija izcili. Reti kura teritorija- sākot ar 1915.gadu- bija tā cietusi karu gaitā kā Latvija, taču valsts ekonomiskā un politiskā atdzimšana notika neredzēti strauji. 1923.gadā ieviesa stabilu valūtu – latu, kas ātri kļuva par cienījamu valūtu visā Eiropā. Valsts ienākumi veidojās no  progresīva  nodokļa , no uzņēmumu un īpašumu nodokļiem, no tabakas un degvīna, muitas un akcīzes, kā arī valsts uzņēmumu ienākumiem.

1934. gada 15. maijā, apvērsuma rezultātā K.Ulmaņis nodibināja  autoritatīvo režīmu .Viņš vienpersoniski atlaida mazefektīvo, vājo Saeimu, kuras deputāti maz rūpējās par Latvijas tautu un tās ekonomisko attīstību, bet vairāk viņus interesēja personīga labuma gūšana. Viņš iesēdināja cietumos  bijušos valsts vīrus, kuri piesedzās ar deputātu mandātu bija neaizskarami, kuri bija arī  lielākie valsts naudas izšķērdētāji.

Un Latvija jau 1935.gadā tautsaimniecībā bija sasniegusi teicamus rezultātus, ierindojoties pirmajās vietās starp vecās Eiropas valstīm gan lauksaimniecībā, gan atsevišķās rūpnieciskajās nozarē. Tika  ražotas lidmašīnas ,radioaparāti,lokomotīves ,fotoaparāti un automašīnas bija attīstīta vieglā rūpniecība un lauksaimniecība. Iedzīvotāju nodarbinātības ziņā bija otrā vietā Eiropā. Latvija bija sasniegusi ļoti labus rezultātus kultūrā, veselības aprūpē un izglītībā.

Vienīgie Eiropā Latvijas valsts darbā aizņemtie cilvēki gāja pensijā neatkarīgi no dzimuma no 55 gadiem. Tajā pašā laikā ASV pensijā gāja no 70 gadiem. Izglītībā aizņemtie pasniedzēji un skolotāji, varēja iet pensijā sasniedzot 25 gadu pedagoģiskā stāža.

 Vācija, pēc  otrā pasaules kara izspostīta, spēja 15 gados kļūt  par partikušāko un  labklājīgāko Eiropas valsti. Singapūra, praktiski no feodālas valsts veidojuma pa 35 gadiem  kļuva par attīstāko pasaules valsti. Islande, 2008 gada krīzes pārvarēšanas variantā  ļāva  bankām bankrotēt,  devalvēja valūtu  līdz ar to  saglabāja darbavietas,  tiesāja valsts premjeru  un piesprieda reālus cietumsodus banku vadībai par krīzes izraisīšanu. Rezultātā, salīdzinot ar taupības valstu ekonomikām, Islande ir veiksmīgi atkopusies  iedzīvotāji un uzņēmumi saglabāti, un eksporta sektors pieaudzis. Socialā attistības indeksā Pasaulē, saglabāja  augsto ceturto vietu.

 Salīdzinājumā, Latvijas krīzes pārvarēšanas prioritāte bija banku sektoru glābšana, piedzīvoja pasaulē lielāko ekonomisko kritumu par veseliem 25%. Rezultātā valstī bankrotēja tūkstošiem uzņēmumu, valsts ir  pazaudējusi analogisku iedzīvotāju  skaitu kā pēc  Pirmā  pasaules kara.

Valstis var pakļaut ievedot karaspēku, kā to pašreiz dara Krievija. Vai valstīm uzspiežot tām megaprojektus - lamatas, kas it kā nodrošina attīstības paātrinājumu, taču patiesībā beidzas ar valstu ekonomikas sagraušanu. Tiklīdz šīs valstis tiek apkrautas ar milzīgiem parādiem, bankas un ar tiem saistītās starptautiskās aģentūras iegūst kontroli pār šo valstu ekonomiku un attiecīgi var izmantot šo valstu resursus, lai būvētu savu globālo impēriju.

Šīs metodes mēs varam atpazīt arī joprojām notiekošajā Latvijas izputināšanas gadījumā, milzīgi, neatmaksājami starptautiski aizdevumi, absurda ekonomiskā politika, korumpanti un neprašas vadošos amatos.  Lai valsts ekonomika stagnētu un nevarētu attistīties , Finanšu ministriju pieskata   banku bijušie darbinieki, par  premjeru tiek ielikts politiķis  ar neatmaksājumu komercparādu, kurš nepagurstoši un precīzi realizēja viņu plānus , lai turpinātos valsts ekonomikā recesija, tagad  par premjeru tagad  tika nozīmēta  klasiska  viduvējība.

Nu jau 4 maijā tika atzīmēti 25 gadi kopš dienas, kad tika pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un Latvija atkal kļuva par brīvu valsti. Un Latvija pa šiem gadiem ir spējusi vien kļūt trešo  nabadzīgāko valsti Eiropas Savienībā!

Vienpusēja informācijas sniegšana, jeb propoganda, iedzīvotājiem tiek pasniegta  no padomju savienības laikiem un tā ir neatņemama daļa arī pašreiz pie varas esošam partijām. Regulāri no valsts amatpersonām tiek stāstīts par Latvijas zemākajiem nodokļiem, par finanšu nepieciešamību valsts funkciju veikšanai.

 Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām pasaulē. Pemēram, Vācijā maizei, pienam, gaļai, dārzeņiem un augļiem veikalos PVN likme ir 7%, Beļģijā un Nīderlandē – 6%, Francijā un  Itālijā – 5,5% Luksemburgā-3%, bet Latvijas iedzīvotājiem pārtikas preces ir pielīdzināta luksus precēm.

 Latvijā, ienākumiem, piemērojas regresīva nodokļa likmes, no valstīm, kur piemērojas šādas fiksētās   nodokļu likmes ,tad Latvijā noteiktā IIN Iedzīvotāju Ienākuma nodokļa likme 23% apmērā  ir lielāka pasaulē.

Valsts labklājības līmeni pamatā nosaka Iedzīvotāju Ienākuma nodokļa IIN neapliekamā minimuma apmērs - tā ir naudas summa, kas netiek aplikta ar nodokļiem. Valstis nosaka savu  iedzīvotāju  minimālo ienākumu lielumu iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai. Pašreiz  valstī IIN neapliekamais minimums ir noteikts 75 Euro apmērā, kas ir trešākā zemākā likme ES. Salīdzināšanai   Somijā tas ir - 1341 Euro,  Īrijā - 1252 Euro , Lielbritānijā 1240 Euro , ES valstīs tas ir vidēji 750 Euro mēnesī. Bet parodoksāli Latvijā,  FM ar nākošo  gadu valstī vēlas uz gadu likvidēt IIN neapliekamo minimumu.

Var pieņem par pamatu, ka valsts iedzīvotāju nabadzības līmenis tieši saistīts ar neapliekamā IIN minimuma mazo apmēru. Ja Latvijā patēriņa un pakalpojumu cenas ir 80% no ES līmeņa, tad valstī neapliekamajam minimumam šobrīd  vajadzētu būt 500 Euro. Pirmajā brīvvalsts laikā  IIN neapliekamais minimums bija 166 latu apmērā, kas šobrīt būtu  preču cenu salīdzinojošajā ekvivalentā vidēji 1200 Euro apmērā. Valsts iedzīvotājiem  kopējais nodokļu slogs, maksājot mēnesī valsts noteiktos 14 nodokļus un  97 valsts un pašvaldības nodevas, vidēji  pārsniedz 70%.līmeni . Ar šādu   nodokļu lielumu, tiek atbrīvota valsts teritorija no Iedzīvotājiem , lai vēlak  šo teritoriju varētu piedāvāt apdzīvot afrikāņiem vai musulmaņiem. Jāprasa tā ir valdības  ekonomiskā nekompence vai tīša ļaunprātība?

 Praktiski visas lielākās   Pasaules organizācijas kā Starptautiskais Valūtas fonds ,  Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD)  Eiropas Komisija (saskaņā ar rekomendāciju CSR 1) Latvijai iesaka samazināt darba algām piemērojamo  nodokļu slogu līdz Eiropas Savienības līmenim, strādājošajiem ar zemu atalgojumu (līdz 1000 Euro)

 Latvijā ir degradēta pati nodokļu būtība ,maksājot nesamērīgus lielus nodokļus, iedzīvotāji saņem zemas vai tikai simboliskās sociālās garantijas. Medicīnas pakalpojumi, medikamenti ir dārgi, ne visi tos var atļauties, puse valsts iedzīvotāju nav spējīgi samaksāt par visiem medicīnas izdevumiem, lai ārstētos. Vai valsts iedzīvotājiem ir vajadzīgas valsts funkcijas, kurās prioritāte nav ne veselības aprūpe ne izglītība  un valsts ceļu uzturēšana.

Atškirība no Islandes, kur krīzes laikā valsts glāba savus iedzīvotājus,  Latvijā glāba bankas un ierēdņju labklājību. Valdība šo afēru nodēvēja par “Veiksmes stāstu”! Propogandas mašinērija nostrādāja,   valsts iedzīvotāji tam noticēja. Glābjot bankas ir notikušas desmitiem “Maksimu” traģēdiju, kur pazaudējot īpašumus, iedzīvotāji  veica pašnāvības vai bija spiesti pamest valsti. Tika izšķirtas gimenes, bērni palika bez vecākiem. No tiesiskuma pamata “Veiksmes stāsta” realizētāji būtu jātiesā,  jāpiemērojot  krimināllikuma 71 pantu!

 Valsts iedzīvotāji ar katrām jaunām Saeimas vēlēšanām cer ka atnāks jauna valdība, kura varēs nodrošināt iedzīvotāju labklājību. Visā valsts pastāvēšanas laikā nebija neviena Saeimas kas būtu ieinteresēta par valsts ekonomisko attīstību. To prioritātes bija nodrošināt labklājību šauriem ekonomiskajiem grupējumiem vai atševišķiem indivīdiem. Vēlēšanās tiek piedāvāts izvēlēties starp nejēgām un liekuļiem, kas būtībā ir vieni un tie paši cilvēki. Tā bija un  būs, jo valsts iedzīvotāji tiem atļauj to darīt!

Svarīgākais