Latvijai prognozē ievērojamu ekonomisko izaugsmi

© Scanpix

Latvijas ekonomika šogad augs par 2,6%, bet tuvākajos gados izaugsmei vajadzētu pieņemties spēkā un sasniegt 3,8% izaugsmes līmeni nākamgad un 4,5% pieaugumu ik gadu laikā no 2017. līdz 2019.gadam, rāda jaunākais EY eirozonas ekonomikas pētījums "Eurozone Economic Forecast".

EY eksperti norāda, ka eirozonas ekonomika kopumā šogad augs par 1,4%, vienotās valūtas zonas valstīm iegūstot no zemākām enerģijas cenām, augoša pieprasījuma ASV un Lielbritānijā un konkurētspējīgāka valūtas kursa.

EY pētnieki uzskata, ka nākamgad turpinās pieaugt uzņēmēju pārliecība par ekonomikas stabilitāti, kā rezultātā augs investīcijas, kas savukārt kopējai iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmei nākamgad ļaus pakāpties līdz 1,7% atzīmei. EY secina, ka šis līmenis gan kļūs par tuvāko gadu augstāko punktu, izaugsmei 2017.gadā saglabājoties 1,7% apmērā, kam sekos mērenāka ekonomikas ekspansija 1,5% apmērā nākamajos divos gados.

"Dekādē līdz 2007.gadam eirozonas ekonomika auga vidēji par 2,4%, bet turpmāk par normu kļūs stipri mērenāks temps 1,5-1,7% pieauguma līmenī, kas nebūs īpaši jūtams uzlabojums Eiropas iedzīvotāju dzīvē. Eirozonas izaicinājums tuvākajos gados būs atgūt izaugsmes tempu. Viena no jomām, kur nepieciešami uzlabojumi, ir uzņēmējdarbības vide - tikai četras eirozonas valstis ir 20 labāko valstu lokā Pasaules bankas "Ease of Doing Business" sarakstā, un globālajā sacensībā par investīcijām Eiropas valstīm ir ļoti sīva konkurence," norāda EY partneris Baltijā Guntars Krols.

EY pētījumā atzīmēts, ka viens no galvenajiem valūtas zonas ekonomikas pieauguma iemesliem ir bijis mājsaimniecību patēriņš, kas ieguva no zemākām naftas cenām. Šogad mājsaimniecību patēriņš eirozonā augs par 1,6%, kas ir augstākā izaugsme kopš 2007.gada.

EY eksperti norāda, ka eirozonas valstis ir ieguvušas arī no eiro valūtas kursa vājināšanās, stiprinot eksportu, taču, valūtas kursam stabilizējoties, lielāka nozīme būs pieprasījuma pieaugumam Eirozonas partnervalstu ekonomikās. EY atzīmē, ka šeit ziņas ne vienmēr ir labas - kamēr attīstītās ekonomikas (ASV, Lielbritānija, citas Eiropas valstis) uzrāda jūtamu izaugsmi, ekonomikas tempi palēninās tradicionāli straujas attīstības tirgos. EY pētnieki secina, ka šo faktoru ietekmē Eirozonas eksporta izaugsmes temps būs ierobežots.

"Latvijas gadījumā mūsu ekonomikas uzdevums nemainīgi ir tuvoties attīstīto Eiropas valstu dzīves līmenim, un gan šogad, gan pērn uzrādītā izaugsme mūs šim mērķim faktiski netuvina. Mūsu ekonomikai nav ātras darbības veiksmes formulas, taču, piesaistot investīcijas, reformējot izglītības sistēmu, stiprinot eksportu un gan jaunu, gan jau esošo uzņēmumu izaugsmi, IKP pieaugums ap 4% gadā ir ilgtermiņā reāli sasniedzams," uzskata Krols.

Latvijā

“Man jau trīs dienas ir slikta dūša. Vemšana, galvassāpes, bezmiegs. Katru dienu, atverot e-pastu, pirmā doma – vai būs atkal jauns paziņojums no CSDD par 350 eiro sodu vai nebūs? Kopā sods jau sakrājies pāri tūkstotim, tuvojas diviem,” asaras valdīdama, man sūdzas kāda satraukta paziņa. Viņa ir izmisumā.

Svarīgākais