Savu žurnālista darbu “Neatkarīgajā” savienoju ar dziedāšanu korī. Dziedāšana ir mans hobijs jau aptuveni sešus gadus. Dziedu parastā Latvijas lauku korī. Mana kora dziedāšanas pieredze nav liela, bet, tā kā piedalījos pagājušajos dziesmu svētkos, tad ir ar ko salīdzināt. Dziesmu svētki – tās lielākoties ir emocijas un sajūtas, kuras nav viegli uzlikt uz papīra (datora ekrāna), bet ir atsevišķi fakti un pārdomas, ar kuriem varu padalīties arī ar mūsu lasītājiem.
No 26. aprīļa jūs Vili Daudziņu varat sastapt ne tikai uz skatuves dēļiem, bet arī grāmatveikalu plauktos. Ir iznākusi pirmā aktiera Viļa Daudziņa grāmata “Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs”.
Deju nozares pārstāvji ir uztraukti par Dziesmu un deju svētku lieluzveduma mēģinājumu norisi Daugavas stadionā, jo ierobežotā stadiona teritorija arvien vairāk apaug ar ēkām un paliek aizvien mazāk vietas svētku sagatavošanai un dejai, trešdien svētku padomes sēdē norādīja deju nozares pārstāve Zanda Mūrniece.
XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem reģistrējušies 40 624 dalībnieki, šodien svētku padomes sēdē norādīja svētku izpilddirektore Daina Markova.
Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) Iesniegumu izskatīšanas komisija atļāvusi Latvijas Nacionālajam kultūras centram (LNKC) slēgt iepirkuma līgumu ar "Biļešu paradīzi" par XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku biļešu tirdzniecību, liecina informācija IUB tīmekļvietnē.
Vesela mēnešalga jāatdod par dalību tirdziņā – tik skarbi amatnieki vērtē nomas maksu, ko Nacionālais kultūras centrs šoreiz paredzējis rokdarbnieku dalībai Dziesmu svētku tirdziņos. Tā dubultojusies un trīskāršojusies, salīdzinot ar svētkiem pirms pieciem gadiem. TV3 Ziņas devās skaidrot, kāpēc tā.
Konferenču centrā "Atta" 7.jūlijā plkst.19 izskanēs 1993.gada Dziesmu svētku noslēguma koncerta atjaunojums, aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāju pārstāve Ieva Kļava.
Latviešu nacionālajā kultūras kanonā jāiekļauj ne tikai paši dziesmu svētki, bet arī ar tiem saistītie skandāli. Dziesmu svētki bez skandāliem jāuztver gandrīz kā zaļumballe bez kautiņa. Kā mērce bez pipariem un sāls.
Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.
"Twitter" lietotājos sašutuma vētru izraisījis Kultūras ministrijas nodoms pārdot biļetes ne tikai uz svētku koncertiem, bet arī gājienu, piedāvājot to noskatīties īpaši ierīkotās tribīnēs.
Rīgas projektu koris nav ticis virzīts tālāk uz Dziesmu svētku koru kariem, lai arī nedēļas nogalē saņēmis augstu novērtējumu Dziesmu svētku koru skatē, vēsta Latvijas Radio.
XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumos dārgāko biļešu cena varētu sasniegt 100 eiro, bet lētākās maksātu piecus eiro, izriet no Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā noteikumu projekta anotācijas.
Gatavojoties XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, "Swedbank" apdrošinājusi svētku dalībniekus, organizatorus un brīvprātīgos par kopējo apdrošinājuma summu 400 miljoni eiro, aģentūrai LETA pavēstīja bankas pārstāvji.
Lai piedalītos XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos, dalībniekiem ir jāveic elektroniskā reģistrācija, kas ir ātrs, viegls un ērts veids, kā nodot Svētku rīkotājiem nepieciešamos datus daudzfunkcionālās Dalībnieka kartes izveidei. Pirmajā dienā dalībai Svētkos jau ir reģistrējušies vairāk nekā 8000 dalībnieku.
Iepirkumā par Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanu pieteikušies divi pretendenti, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāve Linda Ertmane.
Vairāk nekā divas piektdaļas jeb 46% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem uzskata, ka Dziesmu un deju svētku dalībniekiem ir nepieciešamas papildu brīvdienas, liecina “Kantar TNS” aptauja TV3 raidījumā "900 sekundes".
Bez valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju sadarbības Dziesmu un deju svētkus nesarīkot, sociālajos tīklos norāda kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), kurš šodien Kultūras ministrijas vārdā parakstīja nodomu protokolu par sadarbību XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku sagatavošanas un norises Rīgā 2023.gadā nodrošināšanā.
Gaidāmajiem XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem gatavojas vairāk nekā 1600 kolektīvi Latvijā un vairāk nekā 100 kolektīvi ārvalstīs, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Ertmane.