Daļa Rīgas koru un deju kolektīvu vadītāju no pašvaldības nav saņēmusi algu par janvārī novadītajiem mēģinājumiem. Rīgas Domes Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite prognozē, ka trešo personu dibināto amatierkolektīvu vadītāji naudu varētu atsākt saņemt tikai maijā, jo domei līdz maka atvēršanai jātiekot galā ar birokrātiskajām procedūrām, kas saistītas ar jauno saistošo noteikumu izstrādi un stāšanos spēkā, vēsta LTV raidījums "Kultūršoks".
2022. gada 15. februārī valdība apstiprinājusi rīkojumu par XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku norises laiku, kas nosaka, ka Svētki 2023. gadā notiks no 30. jūnija līdz 9. jūlijam.
Jādara viss, lai XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki noritētu 2023.gadā, kad svētkiem aprit simtpiecdesmitgade, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku norise būs atkarīga no māksliniecisko kolektīvu spējas pilnā sastāvā satikties mēģinājumos, norāda Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte.
Lai nodrošinātu ekonomisko izlietojumu 2021.gadā neizmantotā Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku nodrošināšanai un norisei piešķirtā finansējuma 2 133 916 eiro apmērā, Ministru kabinets šodien atbalstīja finansējuma pārdali uz valsts līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Lēmumu nākamā gada budžetā piešķirt četrus miljonus eiro Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem ārpus dziesmu svētku gada kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) dēvē par simbolisku žestu, kas parāda, cik valdībai un valstij ir svarīga dziesmu svētku kustība.
Nākamnedēļ 43 Latvijas pašvaldībās sāksies XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norise, informēja svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošana šī gada vasaras nogalē valsts budžetam varētu izmaksāt 2 046 967 eiro, liecina otrdien valdības sēdē izskatītais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvais ziņojums par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumu organizēšanu.
XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošana šī gada vasaras nogalē valsts budžetam varētu izmaksāt 1 864 652 eiro, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvais ziņojums par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumu organizēšanu, ko valdībā skatīs otrdien, 8.jūnijā.
Absolūtais vairākums jeb 81% iedzīvotāju uzskata, ka jāpārceļ Skolēnu dziesmu un deju svētki, noskaidrots “Kantar TNS” aptaujā TV3 raidījumā "900 sekundes".
XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norišu radošās komandas vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norādījušas, ka Dziesmu un deju svētku pārcelšanas gadījumā, tās plāno nolikt savas pilnvaras un neturpināt darbu.
“Katrai paaudzei Dziesmu svētki ir palikuši atmiņā kā viens no neaizmirstākajiem skolas laika notikumiem, kur svētku satraukums un tā kulminācija - būšana Rīgā uz nedēļu, bez vecākiem, vēlie koncerti, sarunas un daudzie notikumi ar klasesbiedriem, krāšņais gājiens un vēl, un vēl, un vēl. Jā, tas viss ir bijis priekšplānā," atzīst izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
Bērnu slimnīcas speciālisti aicina ne tikai valdību, bet arī katru pašvaldību un ģimeni apzināties, ka pandēmija nav beigusies un jebkāda veida pulcēšanās joprojām ir ar augstu risku rosināt strauju Covid-19 izplatību sabiedrībā. Kopējās drošības vārdā labākais risinājums būtu atteikties no Skolēnu dziesmu un deju svētku organizēšanas 2021. gadā, arī jaunajā piedāvātajā e-formātā, informē slimnīcas Komunikācijas daļas vadītāja Dace Zaldāte-Rozentāle.
Apkopojot pašvaldību koordinatoru sniegto informāciju, patlaban XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem reģistrējušies 2090 kolektīvi ar 40 049 dalībniekiem, Dziesmu un deju svētku padomes sēdē sacīja svētku izpilddirektore Agra Bērziņa.
Attālinātie XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki e-formātā nav nekādi svētki, un bērniem nevajag atņemt šos svētkus, tāpēc būtu jāpieņem lēmums par to pārcelšanu uz nākamo gadu, kad tie varētu notikt klātienē, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
““Zoom” nav koris, un e-dziesmusvētki nav dziesmu svētki” – tas ir viens no emocionāli spilgtākajiem viedokļiem, kuru izsaka Valmieras skolēnu kolektīvu vadītāji, pamatojot, kāpēc ir pieņemts lēmums nepiedalīties XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Koru un deju kolektīvu vadītāji uzskata, ka šobrīd nav bijis produktīvs mēģinājumu process, lai varētu tapt kvalitatīvi priekšnesumi. Valmieras kolektīvu vadītāji arī neatbalsta svētku e-formātu, vēstīts Guntas Matisones materiālā lsm.lv.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja šodien nolēma aicināt XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotājus 2021.gadā šos svētkus nerīkot.
Ja XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies brīvprātīgi Covid-19 epidemioloģiski drošajos novados un mazos kolektīvos, to norise šī gada vasaras otrajā pusē neapdraudēs nedz dalībniekus, nedz skatītājus, šādu nostāju pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pauda Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns.
Latvijā vajadzētu pieturēties pie valdības apstiprinātā luksofora principa cīņā ar Covid-19, savukārt iecere par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanu šovasar raisa bažas, šovakar Latvijas televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atzina Veselības ministrijas (VM) galvenais infektologs Uga Dumpis.