Spānijā veiktais pētījums atklājis, ka cilvēki, kuri ik nedēļu ēda sardīņu konservus olīveļļā (divas bundžas), aizkavēja 2. tipa diabēta rašanos. Jauns Spānijas pētījums liecina, ka katru dienu ēdot sardīņu konservus, ka tas var ievērojami ietekmēt veselību. Tika konstatēts, ka gados vecākiem pieaugušiem cilvēkiem, kuri ēda šo taukainu zivi olīveļļā, bija mazāka iespēja saslimt ar 2. tipa cukura diabētu.
Mūsdienās diabēts ir kļuvis par nopietnu sabiedrības veselības izaicinājumu, un tā attīstība bieži notiek nemanāmi, bez acīmredzamām pazīmēm. Kāpēc diabēta izplatība kļuvusi tik izteikta, kādi faktori veicina tā nemanāmo piezagšanos ikdienā, skaidro farmaceite Ksenija Lukjanova.
Šobrīd diabēta pacienti veselības aprūpē saskaras ar nevienlīdzību - vairums ģimenes ārstu nevar realizēt atbilstošas ārstniecības vadlīnijas dažādu iemeslu dēļ, šādu viedokli veselības aprūpes speciālistu konferences paneļdiskusijā "Kā ārstēsim 2.tipa cukura diabētu 2025.gadā?" laikā pauda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) viceprezidents Ainis Dzalbs.
Āboli (Malus domestica) ir visvairāk patērētie augļi daudzās pasaules valstīs. Tiem ir dažādas krāsas un garšas, un tos parasti ēd neapstrādātus kā uzkodu vai gatavo ceptiem izstrādājumiem. Ābolus izmanto arī sidru, sulu, ievārījumu un vīna ražošanai, raksta Health.
Nesen atbildīgās iestādes zvanīja trauksmes zvanu par potences uzlabošanai paredzētu medikamentu un Covid-19 vakcīnu viltošanu, tagad kārta pienākusi tirgū ļoti pieprasītu līdzekļu viltojumiem, proti, cilvēki maksā ievērojamas summas, lai iegūtu brīnumlīdzekli svara samazinājumam.
Diabēta aprūpe ir valsts mēroga problēma, kurai steidzami jāpievērš uzmanība, finansējuma piešķiršanu nosakot par prioritāti, uzskata Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologs Valdis Pīrāgs.
Politiskā uzstādījuma – drošība – ietvaros no nākamā gada neatliekamu problēmu risināšanā diabēta pacientiem būs iespējams apmaksāt jaunu, insulīna sūkņa terapiju tikai 50 pacientiem. Ierobežotais finansējums prioritāru veselības pakalpojumu un medikamentu apmaksā spiež Veselības ministriju skaitīt katru eirocentu, lai gan aprēķinātās akūtās vajadzības kompensācijas medikamentu sistēmā ir vismaz 150 miljoni eiro.
“Jau pašā sākumā svarīgi ir saprast, ka cukurs ir piemērots nelielos daudzumos. Turklāt tas ir jāmāca bērniem kopš mazotnes, jo pārmērīgs cukura patēriņš var radīt nopietnas veselības problēmas. Taču no tām var izvairīties, ja sekosiet savam uzturam līdzi,” secina healthline.com.
“Lēmumi par pārtikas izvēli ikdienā ir balstīti uz dažādiem faktoriem, arī izmaksām. Daudzi cilvēki uzskata, ka veselīgi pārtikas produkti maksā vairāk nekā pārtikas produkti, kas satur mazāk svarīgas uzturvielas,” raksta extension.usu.edu.
Diabēta izplatība Eiropā un Latvijā pieaug, turklāt ar diabētu saslimst arvien jaunāki cilvēki, taču diemžēl nepieciešamās uzmanības diabēta profilaksei un ārstēšanai nav, secinājusi Latvijas Diabēta federācija. Diabēta pacienti jau vairākkārt aicinājuši valdību un parlamentu nodrošināt adekvātu veselības aprūpi diabēta pacientiem.
Diabēts kļūst arvien būtiskāks veselības aprūpes un sociālais slogs Latvijā, turklāt ārsti pauž satraukumu par strauju diabēta pacientu skaita pieaugumu, informē Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane.
Latvijas Diabēta asociācija iesniegusi Saeimā kolektīvo iesniegumu, ko platformā “Mana Balss” parakstījuši vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju. Iedzīvotāju paraksti savākti diezgan īsā laika posmā, jo liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav vienaldzīgi pret diabēta pacientu aktuālajām problēmām.
Diabēta pacienti un viņu ģimenes ilgstoši cīnās par atbilstošas veselības aprūpes pieejamību. Lai dzīvotu iespējami pilnvērtīgu dzīvi, diabēta pacienti slimības kontrolei izmanto nepārtraukto glikozes monitorēšanas sistēmu, kas ļauj regulēti novērot, kāds ir cukura līmenis asinīs. Tomēr attiecībā uz Latviju ir viens “bet” – šādu sistēmu valsts apmaksā tikai bērniem līdz 18 gadiem.
Diabēts tiek saukts par «nemanāmo slepkavu», jo cilvēks ilgu laiku var būt diabēta slimnieks, par to pat nenojaušot. Tāpēc ikvienam ir svarīgi apzināt savus riskus, pieņemt lēmumu un savlaicīgi rīkoties, lai izvairītos no saslimšanas ar cukura diabētu.
Neraugoties uz diabēta pacientu skaita pieaugumu un slimības radīto komplikāciju smago ietekmi uz sabiedrības veselību, Latvijā diabēts netiek ārstēts atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām, “Neatkarīgajai” norāda Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane. Pacientu tiesību un ārstu organizācijas aicina steidzami rīkoties, lai diabēts tiktu atklāts savlaicīgi, ārstēts atbilstoši pasaules praksei, lai novērstu cilvēku priekšlaicīgu mirstību.
Profesoru Andreja Ērgļa un Viļņa Dzērves-Taluta šķērsgriezuma pētījumi par Latvijas iedzivotāju paradumiem un sirds slimību riska faktoriem ir fantastisks materiāls, kurā var smelties atziņas – kāpēc Latvijā vēl joprojām cilvēki nerūpējas par savu veselību, bet tieši otrādi – to apzināti vai neapzināti bendē nost.
Dietoloģe un endokrinoloģe Natālija Samoiļenko intervijā, kas 21. augustā tika publicēta projekta “Beauty Dose” YouTube kanālā, pastāstīja, kā pareizi ēst saldumus, lai nekaitētu figūrai un veselībai, raksta limon.postimees.ee.
ASV Slimību profilakses un kontroles centrs veicis jaunu pētījumu. Šajā pētījumā tika aplūkota saistība starp pārslimotu Covid-19 un diabētu bērnu vidū.