deflācija

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2010. gada janvārī, salīdzinot ar 2009. gada janvāri, patēriņa cenas samazinājās par 3,1%. Janvārī cenas samazinājās dabasgāzei (par 7,2%). Samazinājās arī mājokļu apsaimniekošanas maksas (par 5,0%). Cenas samazinājās slimnīcu un ambulatorajiem pakalpojumiem, apģērbam, apaviem, automašīnām, sadzīves tehnikai, foto tehnikai, mājsaimniecības tekstilizstrādājumiem, aviobiļetēm.

Neraugoties uz vispārējo deflācijas tendenci, eksperti prognozē gāzes un piena cenu kāpumu nākotnē. Arī par kartupeļiem, pienu, sieru, zivīm, alu un vīnu pircējiem janvārī ir bijis jāmaksā dārgāk nekā pagājušā gada decembrī.

Tuvākajā laikā vājais iekšzemes pieprasījums turpinās noteikt cenu līmeņa mazināšanos un, saglabājoties vājai ekonomiskajai aktivitātei, kopumā cenu kritums turpināsies visu šo gadu, norāda Latvijas Bankas (LB) ekonomikas eksperte Krista Kalnbērziņa.

Cenu pieaugums pārtikas preču grupā janvārī ir bijis lielāks nekā iepriekš prognozētais, komentējot jaunākos patēriņa cenu rādītājus, norādījusi Finanšu ministrija (FM).

Šā gada janvārī, salīdzinot ar 2009.gada janvāri, patēriņa cenas samazinājušās par 3,1%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām janvārī bija cenu kāpumam dārzeņiem, augļiem un degvielai, kā arī cenu kritumam apģērbam un mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem.

Lai gan iepriekšējos mēnešos iedzīvotāju domas par ekonomisko situāciju Latvijā bija stabili nemainīgas, jaunākajā "DnB NORD Latvijas barometrā" noskaidrots, ka, atbildot uz jautājumu par ekonomiskā stāvokļa izmaiņu virzienu, cilvēki biežāk izteikuši viedokli, ka situācija pasliktinās. Arī deflāciju, ko valstī novēro statistiķi, pamanījuši tikai 35% iedzīvotāju, bet 19% sakās esam pārliecināti, ka cenas precēm un pakalpojumiem drīzāk ir pieaugušas.

Centrālā statistiskas pārvalde (CSP) vakar nāca klajā ar vienu no nozīmīgākajiem un arī atraktīvākajiem makroekonomikas rādītājiem. Tam vajadzētu būt ārkārtīgi cieši saistītam ar visu Latvijas iedzīvotāju ikdienu, tomēr šī sasaiste īstenojas ar vairākām atrunām.

2009.gada deflācija ir nedaudz uzlabojusi Latvijas konkurētspēju, jo ir samazinājies lata reālais efektīvais valūtas kurss, uzskata Ekonomikas ministrijas (EM) analītiķi.

Deflācija pērn sasniegusi 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Preču cenas pērn samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumu - par 1%. 2008.gadā patēriņa cenas pieauga par 10,5%.

Šā gada novembrī gada deflācija bijusi 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas saruka par 1,5%, bet pakalpojumiem - par 0,2%.

Patēriņa cenas Igaunijā šā gada novembrī salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi samazinājušās par 2,1%, liecina Igaunijas Statistikas biroja apkopotā informācija.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2009. gada oktobrī, salīdzinot ar 2009. gada septembri, samazinājās par 0,2%. Precēm vidējais cenu līmenis nemainījās, bet pakalpojumiem - saruka par 0,7%. 2008.gada oktobrī, salīdzinot ar 2008.gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,2%.

Finanšu ministrija pārskatījusi makroekonomiskās attīstības scenāriju 2010. gadam un prognozē, ka nākamgad Latvijā būs vērojama 3.7 % liela deflācija, bet 2011. gadā – 2.8 % liela deflācija, ziņo portāls "db.lv".

Šī gada septembrī, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, patēriņa cenas Latvijā palielinājušās tikai par 0,5%. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.