Gada laikā zāļu cenas Latvijā samazinājušās par 4,6 procentiem

Medikamentu cenas Latvijā samazinājušās par 4,6%, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas veiktais pētījums par Latvijā visvairāk pārdoto medikamentu cenu dinamiku pēdējā gada laikā.

Kā norāda pētījuma autori, pēdējā laikā sabiedriskajā telpā izskan atšķirīgi viedokļi par zāļu cenām Latvijā un to izmaiņām. Daļa no šiem viedokļiem balstīta uz Zāļu valsts aģentūras datiem par medikamentu vidējo cenu, daļa - uz personisko pieredzi vai citu cilvēku izteikumiem.

Pētījums par zāļu cenām tika veikts, pamatojoties uz "IMS Health" datiem par 100 visvairāk Latvijā pārdoto zāļu veidiem. Pavisam tās bija 232 zāļu formas, devas un iepakojumi.

Visu 232 pētījumā iekļauto zāļu formu un iepakojumu īpatsvars bija 41% no Latvijas kopējā zāļu tirgus, kas ir pietiekami, lai izdarītu objektīvus secinājumus par kopējo zāļu tirgu, uzskata pētījuma autori.

Pētījums rāda, ka lielākajai daļai medikamentu - 116 jeb 50% no 232 - cenas gada laikā ir samazinājušās. Vidējais cenu samazinājums šajā grupā ir 9%. Visbiežāk cenu samazināšana veikta valsts kompensētajām zālēm.

75 medikamentiem jeb 32% no kopējā pētījumā iekļautā medikamentu skaita cenas gandrīz nav mainījušās - samazinājušās vai palielinājušās 1,5% robežās. Savukārt salīdzinoši nelielai medikamentu daļai - 41 medikamentam jeb 18% no kopējā pētījumā iekļautā medikamentu skaita - cenas ir palielinājušās. Cenas palielinājušās galvenokārt nekompensējamām zālēm.

Pētījuma autori uzsver, ka svarīgas ir cenu dinamikas atšķirības kompensējamiem un nekompensējamiem medikamentiem. Kompensējamiem medikamentiem vērojams cenu samazinājums, ko noteikusi Veselības ekonomikas centra darbība un jaunu lētāku medikamentu ienākšana Latvijas tirgū. Savukārt daļai nekompensējamo medikamentu vērojams cenu pieaugums.

Tas norāda, ka zāļu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā ir viena no būtiskākajām svirām cenu samazināšanai. Kā zināms, valsts kompensēto zāļu cenas nedrīkst būs lielākas kā trešās lētākās zāles Eiropas Savienības valstu vidū.

Pētījuma autori izteikuši aicinājumu Zāļu valsts aģentūrai (ZVA) un Veselības ministrijai izplatīt sabiedrībai objektīvu statistiku par zāļu cenu izmaiņām. Analizējot cenu dinamiku, jāsalīdzina salīdzināmi lielumi jeb cenu izmaiņas viena un tā paša ražotāja vienām un tām pašām zālēm gan pēc iepakojuma lieluma, gan zāļu veida, stipruma un formas, uzsver pētījuma autori.

Jau ziņots, ka ZVA apkopotie dati, ņemot vērā viena zāļu iepakojuma vidējo cenu, rāda, ka, salīdzinot ar 2008.gadu, vidējā cena vienam zāļu iepakojumam Latvijā pērn palielinājusies par 19%.

ZVA dati rāda, ka vidējā zāļu iepakojuma cena bijusi 4,14 lati, savukārt 2008.gadā vidējā viena zāļu iepakojuma cena bija 3,48 lati. Zāļu valsts aģentūra skaidro, ka zāļu cenas palielināšanos daļēji ietekmējusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšana zālēm.

Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija norāda, ka Latvijas budžeta piešķirtie līdzekļi valsts kompensējamiem medikamentiem ir nepietiekami un ievērojami mazāki nekā kaimiņvalstīs. Latvijā uz vienu iedzīvotāju tie ir 46 eiro jeb 32 lati, Lietuvā - 56 eiro jeb 39 lati, savukārt Igaunijā 69 eiro jeb 48 lati, citās ES dalībvalstīs -350 eiro jeb 245 lati. Pētījuma autori arī uzsver, ka šo līdzekļu apjoms Latvijā 2010.gadā ir mazāks nekā reālais patēriņš 2009. un 2008.gadā.

"2009.gadā ievērojami tika samazināti vairāku valsts apmaksāto slimību diagnožu kompensācijas procenti, daudziem iedzīvotājiem pieauga līdzmaksājumi par valsts kompensējamiem medikamentiem. Jāsaprot, ka šo izmaksu pieaugums bija budžeta ekonomija, nevis zāļu cenu pieaugums, jo, kā redzam no šī pētījuma rezultātiem, Latvijā zāļu cenas samazinājušās par 4,6%, un kompensējamo medikamentu grupā šis cenu samazinājums ir vēl lielāks," skaidro pētījuma autori.