Neraugoties uz vispārējo deflācijas tendenci, eksperti prognozē gāzes un piena cenu kāpumu nākotnē. Arī par kartupeļiem, pienu, sieru, zivīm, alu un vīnu pircējiem janvārī ir bijis jāmaksā dārgāk nekā pagājušā gada decembrī.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis janvārī, salīdzinot ar 2009. gada decembri, palielinājās par 0,2 procentiem. Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, patēriņa cenas, pēc CSP datiem, ir samazinājušās par 3,1 procentu.
"Tas nenozīmē atgriešanos pie inflācijas. Domājams, ka šogad būs vairāk tādu mēnešu, kuros cenas pret iepriekšējo mēnesi kritīsies, nevis pieaugs. Tāpat turpināsies deflācija gada griezumā. Šobrīd saskatāms tikai viens tiešām nozīmīgs cenas palielinošs faktors, tas būs gāzes cenu pieaugums, kura nozīmīgākā izpausme būs apkures tarifu pieaugums rudenī. Iespējas citu nozaru uzņēmumiem pārlikt šo izmaksu kāpumu uz patērētājiem būs minimālas. Taču mūžīgais nezināmais ir naftas cena un politiskā situācija Tuva-jos Austrumos," skaidroja DnB NORD bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Mēneša laikā svaigu dārzeņu cenas veikalos palielinājās par vairāk nekā ceturtdaļu (27,6%), augļi kļuva par 6,7% dārgāki. Kopumā pārtikas cenas janvārī bija piedzīvojušas 1,8% kāpumu, liecina CSP rīcībā esošā informācija. Tomēr, pēc P. Strautiņa prognozēm, atšķirībā no aizvadītājiem diviem gadiem šogad neesot gaidāmas krasas vidējo pārtikas cenu izmaiņas – piens kļūšot nedaudz dārgāks, gaļa un maize savukārt varētu palikt mazliet lētāka.
"Iespējams, citu pelnīšanas iespēju ierobežotība būs pamudinājusi cilvēkus šogad vairāk audzēt un pārdot dārzeņus, tāpēc to cenas gada otrajā pusē varētu būt ļoti zemas," pieļāva P. Strautiņš.
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna zināja teikt, ka pērn mainījās patēriņa groza svari, jo mainījās patērētāju paradumi, pielāgojoties ekonomiskajai situācijai. "Varam redzēt, ka iedzīvotāji tagad relatīvi vairāk tērē pārtikai un mājoklim, – tas ir saistīts gan ar cenu un tarifu samazināšanos, gan ar to, ka līdz ar ienākumu kritumu patērētājiem jāizvēlas, ko viņi var atļauties. Tāpēc arī izdevumu daļa atpūtai un kultūrai, mājokļa iekārtai, restorāniem, apģērbam un apaviem samazinājās. Līdz ar degvielas cenu kritumu samazinājās arī transporta izdevumu īpatsvars," skaidroja L. Strašuna.
Nākotnē lētākas varētu kļūt rūpniecības un elektronikas preces. "Visstraujāk šogad varētu samazināties neregulēto pakalpojumu cenas, jo tās minimāli ietekmē enerģijas izmaksas, šo pakalpojumu pārdevējiem, cenas samazinot, ir iespējams efektīvi cīnīties par tirgus daļu; kopējais šā tirgus apjoms visdrīzāk turpinās samazināties. Šā gada beigās pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu izmaksas drīzāk būs augstākas, nevis zemākas par pašreizējo līmeni, bet deflācija turpināsies tiem, kuri var naudu tērēt arī citām vajadzībām," sacīja P. Strautiņš.
Arī SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis saredz patēriņa cenu samazināšanās tendenci, gada deflācijas rādītājam krītot vēl zemāk. Pēc viņa aplēsēm, martā un aprīlī gada deflācija varētu sasniegt aptuveni 5 procentus. "Tomēr uz vasaras pusi deflācijas spiediens sāks mazināties, un to ietekmēs ārējie faktori, piemēram, cenu pieauguma tendences izejvielu tirgos un inflācijas palielināšanās Latvijas ārējās tirdzniecības partneru valstīs," uzsvēra E. Rudzītis.