2009.gada deflācija ir nedaudz uzlabojusi Latvijas konkurētspēju, jo ir samazinājies lata reālais efektīvais valūtas kurss, uzskata Ekonomikas ministrijas (EM) analītiķi.
Piemēram, Latvijas patēriņa cenu izmaiņas samazinājušas Latvijas relatīvās cenas salīdzinājumā ar galvenajām tirdzniecības partnervalstīm 2009.gada desmit mēnešos par 1,6%, biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
Pēc EM analītiķu vērtējuma, patēriņa cenu deflācijas galvenais iemesls Latvijā ir spējš iekšējā pieprasījuma samazinājums.
2009.gadā saistībā ar ekonomisko aktivitāšu samazināšanos visā Eiropas Savienībā bija vērojams inflācijas tempu kritums un piecās valstīs - Īrijā, Igaunijā, Latvijā, Portugālē un Maltā - bija deflācija. Saskaņā ar datiem līdz pagājušā gada novembrim vislielākā deflācija bijusi Īrijā un Igaunijā, bet kaimiņvalstij Lietuvai līdz šim ir izdevies izvairīties no deflācijas.
EM norāda, ka iepriekšējā gada 11 mēnešos Igaunijā cenu samazinājums bija straujāks nekā Latvijā. Turklāt deflācija Igaunijā bija vērojama jau gada sākumā, bet Latvijā gada pirmajos trīs mēnešos cenas vēl palielinājās.
Atšķirīga esot arī atsevišķu preču un pakalpojumu patēriņa cenu grupu dinamika. Piemēram, Igaunijā straujāk nekā Latvijā samazinājās pārtikas produktu cenas, ko EM analītiķi skaidro ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes palielinājumu Latvijā gada sākumā, taču turpmākajos mēnešos pārtikas cenas Latvijā samazinājās līdzīgos tempos kā Igaunijā.
Izteikti atšķirīga abās valstīs ir arī enerģētikas cenu dinamika. Gada sākumā Igaunijā enerģētikas cenas būtiski samazinājās, bet Latvijā gluži pretēji - tās pieauga un samazināties sāka tikai maijā, kad Igaunijā tās sāka pieaugt. Savukārt gada beigās enerģētikas cenu kopējās izmaiņas abās valstīs līdzsvarojās.
Cenu samazinājums Latvijā sākās jau 2008.gada novembrī, kad tās, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 0,7% un decembrī vēl par 0,5%.
Savukārt pērnā gada pirmajos trijos mēnešos patēriņa cenas atkal sāka pieaugt. To saskaņā ar EM analītiķu pausto noteica piedāvājuma puses faktori, kas ir saistīti ar administratīvi regulējamo cenu kāpumu, piemēram, transporta pakalpojumiem un dažādiem komunālajiem pakalpojumiem, un likmju palielinājumu PVN un akcīzei.
Kopš 2009.gada aprīļa katru mēnesi ir vērojams patēriņa cenu kritums.
Pirmās uz iekšējā pieprasījuma samazinājumu reaģēja preču cenas, kas sāka samazināties jau 2008.gada otrajā pusē, bet pakalpojumiem pārsvarā, sākot tikai ar 2009.gada martu.
EM paredz, ka, saglabājoties vājam iekšējam pieprasījumam, arī šogad cenas turpinās samazināties, vienlaikus atzīmējot, ka tādās nozīmīgās preču grupās kā pārtika un enerģija cenas var arī palielināties.
Jau ziņots, ka patēriņa cenas aizvadītajā gadā kritušās par 1,2%, kopējai dārdzībai nokrītoties līdz 2008.gada augusta līmenim.