Tuvākajā laikā vājais iekšzemes pieprasījums turpinās noteikt cenu līmeņa mazināšanos un, saglabājoties vājai ekonomiskajai aktivitātei, kopumā cenu kritums turpināsies visu šo gadu, norāda Latvijas Bankas (LB) ekonomikas eksperte Krista Kalnbērziņa.
Pieauguma virzienā kopējās cenu pārmaiņas ietekmēs piedāvājuma faktori, īpaši energoresursu cenu kāpums, turklāt to īpatsvars patēriņu grozā palielinājies, saka LB ekonomiste, norādot, ka cenu krituma dziļumu lielā mērā ietekmēs izaugsmes atjaunošanās iespējas gan Latvijā, gan citviet pasaulē.
Kalnbērziņa paredz, ka atgriešanās pie nelielas inflācijas notiks vien 2011.gada beigās.
Kā ziņots, arī "Nozare.lv" aptaujātie komercbanku ekonomisti prognozēja, ka turpmākajos mēnešos deflācija turpināsies un zemāko punktu tā varētu sasniegt šā gada pavasarī.
Eksperti norāda, ka cenu kritumu galvenokārt noteiks tieši vājais iekšzemes pieprasījums, kura galvenais iemesls ir ienākumu kritums, taču ienākumu palielināšana šogad vēl būs grūts uzdevums.
Gada deflāciju 3,1% apmērā ekonomisti skaidro ar bāzes efektu, jo pērn janvāra mēnesī cenas nodokļu palielināšanas iespaidā vēl būtiski auga - par 2,2%. Bet mēneša inflācijas pieaugums par 0,2% tiek skaidrots ar degvielas cenu kāpumu un palielinātu maksu par sabiedriskā transporta pakalpojumiem.
Kā ziņots, šā gada janvārī, salīdzinot ar 2009.gada janvāri, patēriņa cenas samazinājās par 3,1%, tai skaitā precēm par 2,9%, bet pakalpojumiem - par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vidējais patēriņa cenu līmenis 12 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 2,5%.
Savukārt vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada janvārī, salīdzinot ar 2009.gada decembri, palielinājās par 0,2%. Precēm cenas pieauga par 0,5%, bet pakalpojumiem - samazinājās par 0,6%. 2009.gada janvārī, salīdzinot ar 2008.gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,2%.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām janvārī bija cenu kāpumam dārzeņiem, augļiem un degvielai, kā arī cenu kritumam apģērbam un mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem.
Sezonālu faktoru ietekmē svaigie dārzeņi sadārdzinājās par 27,6%, bet augļi - par 6,7%. Cenas pieauga pienam un piena produktiem - par 1,1%, sieram - par 0,8%, svaigām zivīm par 1,3% un bezalkoholiskajiem dzērieniem par 1,5%. Noslēdzoties akcijām, dārgāks kļuva vīns, kura cena pieauga par 2,8%, un alus - par 2,7%.
Vidēji par 3,4% sadārdzinājās degviela, tajā skaitā benzīns - par 3,3%, bet dīzeļdegviela - par 4,5%.
Janvārī par 7,2% cenas samazinājās dabasgāzei, mājokļu apsaimniekošanas maksai - par 5%, slimnīcu pakalpojumiem - par 7,5% un ambulatorajiem pakalpojumiem par 2,7%. Tajā pašā laikā par 3,9% sadārdzinājās arī pasažieru transporta pārvadājumi, galvenokārt pilsētas sabiedriskajā transportā.
Lētāka kļuva mājokļu īres maksa, galvenokārt brīvajā tirgū, telekomunikāciju pakalpojumi, atpūtas un sporta pakalpojumi, ceļojumi, personīgās aprūpes iestāžu pakalpojumi, bet dārgāki kļuva transportlīdzekļu apkopes un remonta pakalpojumi, personīgās aprūpes preces, ziedi un malka.
Cenas samazinājās apģērbam, apaviem, automašīnām, sadzīves tehnikai, foto tehnikai, mājsaimniecības tekstilizstrādājumiem, aviobiļetēm.
Kā ziņots, deflācija 2009.gadā sasniedza 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Preču cenas pērn samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumu - par 1%. 2008.gadā patēriņa cenas pieauga par 10,5%.