Daudzi "veselīgi" produkti patiesībā sevī slēpj iespaidīgu cukura daudzumu. Portāls "Healthline" uzskatījis dažus no tiem. Iespējams, ikdienā apēd daudz vairāk cukura, to nemaz nepamanot.
Vai dzīve var būt salda arī bez papildu cukura uzņemšanas? Pacienti ikdienā uzdod farmaceitiem dažādus jautājumus arī par cukura kaitīgo ietekmi uz veselību. „Mēness aptiekas” farmaceits Grigorijs Golubs atbildes meklē kopā ar Veselības centru apvienības uztura speciālisti Anitu Baumani.
Jau zinām, ka, uzņemot pārāk daudz cukura, tiek bojāti zobi un veidojas liekais svars. Taču pārāk liels cukura daudzums var radīt arī citas veselības problēmas, vēsta "Brightside". Ieskaties, vai kāda no šīm pazīmēm neliecina, ka jāveic izmaiņas uzturā un jāsamazina cukura daudzums.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien vienojās noteikt zemāku akcīzes nodokļa likmi cukurotajiem dzērieniem, nekā tas tika atbalstīts agrākos likumprojekta lasījumos.
Brūnais cukurs ir veselīgāks nekā baltais – tas ir apgalvojums, ko reizi pa reizei var dzirdēt no cilvēkiem, kuri mēģina ieviest savā ikdienā veselīgu uzturu. Par cukura lietošanu, dažādiem cukura un saldinātāju veidiem, to ietekmi uz mums un mītiem, kas saistīti ar šo tēmu, stāsta uztura speciāliste Liene Sondore un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes diabēta aprūpes māsa Jana Jaņeviča.
Viens no biežākajiem veselīga dzīvesveida ieteikumiem ir atteikties no cukura. Kas cukurā tik slikts? Tas dod papildu kalorijas, kuras mūsdienu cilvēkam ar viņa sēdošo darbu bieži vien neizdodas notērēt, tāpēc pieaug liekā svara risks, kas nes sev līdzi sirds un asinsvadu, locītavu slimību un diabēta draudus. Turklāt cukurs izspiež no ēdienkartes veselīgākus produktus, un organismam kļūst grūtāk saņemt visas nepieciešamās uzturvielas.
Žurnāliste Kristīne Virsnīte ļoti aktīvi sociālajos tīklos ikdienā dalās ar viedokli un pieredzi par dažādiem tematiem. Viņa atklājusi, ka divus mēnešus atturējusies no cukura.
Atzīšos, ka esmu liela saldumu mīle un lieliski zinu, cik grūti ir savā ikdienā tos ēst samērīgā daudzumā. Tomēr esmu sapratusi, ka pamazām ir iespējams samazināt dienā patērēto cukura daudzumu, ieviešot nelielas praktiskas korekcijas. Protams, ir ļoti daudz ieteikumu, kā mazināt kāri pēc saldumiem, taču šoreiz padalīšos ar tiem "trikiem", kurus pati esmu izmēģinājusi.
Ievārījumu laiks rit pilnā sparā. Neatņemama šī garduma sastāvdaļa ir cukurs. Taču, kā izrādās, cukurs nebūt nav vienīgais saldinātājs, kas ievārījumu padarīs neticami gardu.
Pienācis ievārījumu un dažādu saldo pīrāgu laiks, kad mūsu virtuvēs cukurs kļūst par vienu no galvenajiem "viesiem". Taču cukura "nelaime" ir tā, ka tajā nav nekā vērtīga. Cukurs nesatur nedz proteīnus, nedz vitamīnus, nedz minerālus. Tāpēc piedāvājam sešas dabiskas alternatīvas, kas palīdzēs saldināt ēdienu un būs labvēlīgākas arī mūsu veselībai.
Cukurs ir viens no tiem pārtikas produktiem, kas jau gadu desmitiem ir skandālu un strīdu iemesls – vieni uzskata, ka tā ir baltā nāve un pat kripatiņa cukura neatgriezeniski bojā veselību, kamēr citi patērē cukurotus ēdienus un dzērienus, ne par ko nebēdājot. Kā vienmēr taisnība ir kaut kur pa vidu. Vidusceļa meklējumos piena pārstrādes uzņēmums Food Union kopā ar uztura speciālisti, uzturzinātnes maģistri Kseniju Andrijanovu piedāvā apskatu par to, cik daudz cukura cilvēkam jāpatērē un kā panākt tā samērīgu lietošanu.
Cukura diabēts ir viena no visizplatītākajām hroniskajām slimībām un bīstams sirds un asinsvadu slimību veicinošs riska faktors. Saslimstība ar 2. tipa cukura diabētu pasaulē un arī Latvijā turpina strauji pieaugt. Tā cēlonis ir mazkustīgs dzīvesveids, palielināts ķermeņa svars, populācijas dzīvildzes pagarināšanās.
Cukurs ir viens no tiem pārtikas produktiem, kas jau gadu desmitiem ir skandālu un strīdu iemesls — vieni uzskata, ka tā ir baltā nāve, un pat kripatiņa cukura neatgriezeniski bojā veselību, kamēr citi patērē cukurotus ēdienus un dzērienus, bēdu nezinot. Kā vienmēr, taisnība ir kaut kur pa vidu. Uztura speciāliste, uzturzinātnes maģistre Ksenija Andrijanova piedāvā apskatu par to, cik daudz cilvēkam jāpatērē cukurs un kā panākt tā samērīgu lietošanu.
Sarunu valodā cukuru par balto indi dēvē jau labu laiku, un ir arvien vairāk zinātnisku pierādījumu tam, ka šāds apzīmējums ir pelnīts. Ierobežot cukura daudzumu uzturā ir viens no biežāk dzirdētajiem veselīga dzīvesveida ieteikumiem. Bet ko darīt, ja pārņem neatturama kāre pēc saldumiem?
2. tipa jeb dzīves laikā iegūtais cukura diabēts ir viena no izplatītākajām slimībām pasaulē. Tas mēdz piezagties nemanāmi un neatgriezeniski maina veselību un labsajūtu. Atšķirībā no 1. tipa cukura diabēta, 2. tipa cukura diabētu bieži ir iespējams novērst paša spēkiem. Aertificētā farmaceite Mārīte Šukele uzver, ka mūsdienās 2. tipa cukura diabēts piemeklē arvien jaunākus cilvēkus, un dalās padomos, kā rīkoties, lai mazinātu saslimšanas risku.
Pārtikas cenu inflācija Latvijā šogad saglabājas stabili zemā līmenī. Pēc nozares apskata “Maxima mazumtirdzniecības kompass” aprēķiniem šī gada pirmajā pusgadā ievērojamākais cenu samazinājums novērots kafijai un cukuram. Pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu kafijai cenas samazinājās vidēji par 8%, savukārt cukura cenām reģistrēta 32.9% deflācija.
Ja cilvēks nolēmis ēst veselīgāk, viena no pārmaiņām ir cukura daudzuma samazināšana uzturā. Tas prasa apņēmību, izpratni par dažādu produktu sastāvu un piedevām arī spēju ieplānot ēdienkarti tā, lai cilvēks nejustos pakļauts smagiem, nomācošiem ierobežojumiem, kas ar laiku liek viņam norauties un atgriezties pie vecajiem paradumiem.
Cukura ražošanu Eiropas Savienībā 50 gadus diktēja kvotu sistēma, kurai nule kā pielikts punkts. Tā rezultātā cukura cenai Eiropas Savienībā (ES) teorētiski vajadzētu samazināties. Taču prognozes liecina par pretējo – pat ja sākotnēji cukurs kļūs lētāks, vēlāk var sekot cenu kāpums.