Cukurs

Cukurs ir viens no tiem pārtikas produktiem, kas jau gadu desmitiem ir skandālu un strīdu iemesls – vieni uzskata, ka tā ir baltā nāve un pat kripatiņa cukura neatgriezeniski bojā veselību, kamēr citi patērē cukurotus ēdienus un dzērienus, ne par ko nebēdājot. Kā vienmēr taisnība ir kaut kur pa vidu. Vidusceļa meklējumos piena pārstrādes uzņēmums Food Union kopā ar uztura speciālisti, uzturzinātnes maģistri Kseniju Andrijanovu piedāvā apskatu par to, cik daudz cukura cilvēkam jāpatērē un kā panākt tā samērīgu lietošanu.

Cukura diabēts ir viena no visizplatītākajām hroniskajām slimībām un bīstams sirds un asinsvadu slimību veicinošs riska faktors. Saslimstība ar 2. tipa cukura diabētu pasaulē un arī Latvijā turpina strauji pieaugt. Tā cēlonis ir mazkustīgs dzīvesveids, palielināts ķermeņa svars, populācijas dzīvildzes pagarināšanās.

Cukurs ir viens no tiem pārtikas produktiem, kas jau gadu desmitiem ir skandālu un strīdu iemesls — vieni uzskata, ka tā ir baltā nāve, un pat kripatiņa cukura neatgriezeniski bojā veselību, kamēr citi patērē cukurotus ēdienus un dzērienus, bēdu nezinot. Kā vienmēr, taisnība ir kaut kur pa vidu. Uztura speciāliste, uzturzinātnes maģistre Ksenija Andrijanova piedāvā apskatu par to, cik daudz cilvēkam jāpatērē cukurs un kā panākt tā samērīgu lietošanu.

Sarunu valodā cukuru par balto indi dēvē jau labu laiku, un ir arvien vairāk zinātnisku pierādījumu tam, ka šāds apzīmējums ir pelnīts. Ierobežot cukura daudzumu uzturā ir viens no biežāk dzirdētajiem veselīga dzīvesveida ieteikumiem. Bet ko darīt, ja pārņem neatturama kāre pēc saldumiem?

2. tipa jeb dzīves laikā iegūtais cukura diabēts ir viena no izplatītākajām slimībām pasaulē. Tas mēdz piezagties nemanāmi un neatgriezeniski maina veselību un labsajūtu. Atšķirībā no 1. tipa cukura diabēta, 2. tipa cukura diabētu bieži ir iespējams novērst paša spēkiem. Aertificētā farmaceite Mārīte Šukele uzver, ka mūsdienās 2. tipa cukura diabēts piemeklē arvien jaunākus cilvēkus, un dalās padomos, kā rīkoties, lai mazinātu saslimšanas risku.

Pārtikas cenu inflācija Latvijā šogad saglabājas stabili zemā līmenī. Pēc nozares apskata “Maxima mazumtirdzniecības kompass” aprēķiniem šī gada pirmajā pusgadā ievērojamākais cenu samazinājums novērots kafijai un cukuram. Pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu kafijai cenas samazinājās vidēji par 8%, savukārt cukura cenām reģistrēta 32.9% deflācija.

Ja cilvēks nolēmis ēst veselīgāk, viena no pārmaiņām ir cukura daudzuma samazināšana uzturā. Tas prasa apņēmību, izpratni par dažādu produktu sastāvu un piedevām arī spēju ieplānot ēdienkarti tā, lai cilvēks nejustos pakļauts smagiem, nomācošiem ierobežojumiem, kas ar laiku liek viņam norauties un atgriezties pie vecajiem paradumiem.

Privātā pirmsskolas izglītības iestāde "Varavīksne" izpētījusi, cik daudz cukura ir ikdienas našķos.

Cukura ražošanu Eiropas Savienībā 50 gadus diktēja kvotu sistēma, kurai nule kā pielikts punkts. Tā rezultātā cukura cenai Eiropas Savienībā (ES) teorētiski vajadzētu samazināties. Taču prognozes liecina par pretējo – pat ja sākotnēji cukurs kļūs lētāks, vēlāk var sekot cenu kāpums.

Mūsu senči, pirms iepazina cukura saldo garšu, ēda medu, dateles un citus saldus ēdienus. Salda garša ir pirmā, ko izjūt mazulis, tāpēc ir tik nozīmīga. Bet ne viss, kas iepriecina garšas kārpiņas, iepriecina arī ķermeni, tāpēc salduma daudzums ir jākontrolē.

Salda garša gan Eiropā, gan citur pasaulē baudīta jau tūkstošiem gadu. Pirms iepazina cukuru, mūsu senči ēda medu, dateles un citus saldus ēdienus, kas aizstāja mūsdienu našķus. Salda garša ir gan pirmā, gan arī pēdējā, ko izjūt mazulis un vecs cilvēks, tāpēc tik nozīmīga. Bet ne viss, kas iepriecina mūsu maņas, iepriecina arī mūsu ķermeni, tāpēc šādu ēdienu daudzums ir jākontrolē. Uztura speciāliste, veselīga dzīvesveida veicināšanas programmas vēstnese Inga Pūce stāsta par desmit vērtībām, kāpēc uzturā lietot mazāk cukura.

Jaunā pētījumā atklāts, ka alerģiskas astmas risks palielinoties par 101% bērniem, kuru mātes grūtniecības laikā uzturā daudz lieto cukuru, ziņo CNN.

Viens no veselīga dzīvesveida ieteikumiem, ko pēdējā laikā dzirdam arvien biežāk, ir atteikties no cukura. Kas cukurā tik slikts? Tas dod papildu kalorijas, kuras mūsdienu cilvēkam ar viņa sēdošo darbu bieži vien neizdodas notērēt, tāpēc pieaug liekā svara risks, kam līdzi rodas sirds un asinsvadu, locītavu slimību un diabēta draudi. Turklāt cukurs izspiež no ēdienkartes veselīgākus produktus, un organismam kļūst grūtāk saņemt visas nepieciešamās uzturvielas.

Pētījums atklājis, ka kafijas bāru pasniegtajos siltajos dzērienos ir šokējoši augsts cukura līmenis, vēsta BBC.

Zinātnieki visā pasaulē joprojām meklē veidus, kā apturēt novecošanās procesus. Un pēta endogēnos (iekšējos) un eksogēnos (vides) faktorus, kas šos procesus paātrina. Viens no eksogēniem faktoriem, kas paātrina mūsu novecošanās procesus, aktivizē onkoģenēzes un endokrinopātiskās slimības, ir glikācija.

Jau gadiem latvju tautai mēģinājuši pasniegt «pareizo» viedokli par izcilo un pasaulē slaveno aviatoru Herbertu Cukuru: viņš esot bijis ebreju slepkava, kara noziedznieks un kas tikai vēl ne. Žurnālists un daudzu grāmatu autors Armands Puče savā jaunākajā garadarbā «Jūs nekad viņu nenogalināsiet» faktoloģiski atspēko šo versiju, līdz ar to paverot durvis smagām diskusijām – diez vai pretējā puse būs mierā ar viņa atklājumiem.

Veselam pieaugušam vīrietim ar normālu ķermeņa masu dienā nevajadzētu patērēt vairāk par 25–40 gramiem, sievietei par 20–25 gramiem, bet bērnam par 10–15 gramiem cukura. Reti kurš iekļaujas šīs normas robežās, lai gan uztura speciālisti jau sen runā par to, ka cukurs nav veselīgs. Pēdējā laikā mediķi atzīst, ka tas ir pat vēl kaitīgāks, nekā tika uzskatīts.

Pārtikas nozares padome nolēmusi neatbalstīt Veselības ministrijas priekšlikumu par akcīzes nodokļa paaugstināšanu un ieviešanu atsevišķām pārtikas produktu grupām – šokolādei, sālim, cukuram un citiem produktiem, informē Zemkopības ministrijas pārstāvis Kaspars Funts.

Pārtikas ražotājus un lauksaimniekus satraukusi Veselības ministrijas (VM) ideja aplikt ar akcīzes nodokli sāli, cukuru, saldumus, sāļos našķus, desas un arī augu aizsardzības līdzekļus.

Veselības ministrijā (VM) Neatkarīgajai norāda, ka plašākas un detalizētas diskusijas par akcīzes nodokļa piemērošanu vairākiem ikdienā lietotiem produktiem, arī sālim un cukuram, sagaidāmas tad, ja valdība dos zaļo gaismu šai idejai.