Ievārījumu laiks rit pilnā sparā. Neatņemama šī garduma sastāvdaļa ir cukurs. Taču, kā izrādās, cukurs nebūt nav vienīgais saldinātājs, kas ievārījumu padarīs neticami gardu.
Lai pārbaudītu to, vai ievārījums, kas pagatvots, neizmantojot cukuru, sanāk tik pat gards, tika ņemti trīs saldinātāji - jau ierastais cukurs (lai būtu, ar ko salīdzināt), medus un dabiskais saldinātājs, kas nesatur kalorijas, stēvija.
Eksperimentam nepieciešams: āboli, cukurs, medus, stēvija, nedaudz ūdens.
Eksperimenta gaita: trīs atsevišķos traukos ieliek sagrieztus ābolus, katrā no traukiem pievieno saldinātāju. Eksperimentā pievienotas 2 tējkarotes cukura, 2 paciņas stēvijas (kas pēc apraksta atbilst 2 tējkarotēm cukura) un 2 tējkarotes medus.
Visi 3 ievārījumi tika likti vārīties trīs katliņos vienlaicīgi, pievienojot nedaudz ūdens.
Ievārījumi tika vārīti aptuveni 40 minūtes.
Tad, kad tie nedaudz atdzisuši, iespējams novērot rezultātu.
Tika secināts, ka ievārījumi, kas saldināti ar cukuru un stēviju, garšas ziņā būtiski neatšķīrās - abi bija saldi un vienādā krāsā.
Savukārt ievārījums, kas tika saldināts ar medu, ieguva nedaudz tumšāku nokrāsu. Pie tam bija jūtama arī medus garša.
Jāpiebilst, ka ja ir vēlme vārīt veselīgāku ievārījumu un cukura vietā izmantot stēviju, jārēķinās ar lielākām izmaksām.
