VESELĪBA. Atteikties no "baltās indes"

 
©Publicitātes foto

Viens no biežākajiem veselīga dzīvesveida ieteikumiem ir atteikties no cukura. Kas cukurā tik slikts? Tas dod papildu kalorijas, kuras mūsdienu cilvēkam ar viņa sēdošo darbu bieži vien neizdodas notērēt, tāpēc pieaug liekā svara risks, kas nes sev līdzi sirds un asinsvadu, locītavu slimību un diabēta draudus. Turklāt cukurs izspiež no ēdienkartes veselīgākus produktus, un organismam kļūst grūtāk saņemt visas nepieciešamās uzturvielas.

Apēstie ogļhidrāti organismā tiek sašķelti līdz glikozei, kas nonāk asinīs un ir galvenais enerģijas avots smadzenēm un muskuļiem. Paaugstinoties glikozes līmenim asinīs, aizkuņģa dziedzeris sāk ražot insulīnu. Šo hormonu tēlaini mēdz dēvēt par atslēgu, kas atver šūnas un ļauj glikozei tajās iekļūt. Normāla insulīna produkcija visas dienas gaitā nodrošina optimālu glikozes līmeņa kontroli. Aizraušanās ar saldumiem noved pie tā, ka cukura līmenis asinīs svārstās. Tas rada pārmērīgu slodzi aizkuņģa dziedzerim, tāpēc insulīnam kļūst arvien grūtāk nonākt šūnās. Cukura līmenis asinīs paaugstinās, bet enerģijas līmenis organismā, gluži otrādi, pazeminās. Šādu vielmaiņas traucējumu dēļ pakāpeniski attīstās insulīna rezistence jeb nejutīgums, kurš var izraisīt jaunas veselības problēmas, piemēram, otrā tipa cukura diabētu, kas negatīvi ietekmē arī cilvēka ķermeņa masu, asinsriti, garastāvokli un daudzas citas norises organismā.

Labāk augļos, nevis kūkās

Saldummīļa arguments: ja reiz cukurs ir gan kūkās, gan augļos, tad es varu izvēlēties kūkas. Jā, ķermenis līdzīgi pārstrādā gan to cukuru, kas ir saldumos, gan to, kas ir augļos. Tomēr cukuri, kas ir augļos, tiek absorbēti lēni, savukārt vienkāršie cukuri no saldumiem ātri paaugstina cukura līmeni asinīs līdz tādai pakāpei, kas veicina asinsvadu novecošanos. Ēdot augļus, mēs uzņemam ne tikai ogļhidrātus, bet arī vitamīnus, minerālvielas, šķiedrvielas, antioksidantus un citas labas lietas.

Diezgan liela daļa no patērētā cukura daudzuma slēpjas saldinātos gāzētos un negāzētos dzērienos. Par lielāko grēkāzi bieži tiek atzīta kola, bet neko daudz neatpaliek arī citas gāzētās limonādes, ledus tējas, mūsu mīļais iesala dzēriens un kvass, augļu sulas. Šos dzērienus reizēm dēvē par šķidro cukuru.

Pica, hotdogi, dažādi it kā sāļi pīrāgi, čipsi, kečups, majonēze un citas mērces, marinēti dārzeņi, maize, pat desas un pastētes - tas viss var būt slēptā cukura avots. Ieteicams uzmanīgi lasīt, kas rakstīts uz produktu iepakojuma. Iespējams, tur nebūs atrodams vārds «cukurs», toties būs minēts glikozes sīrups, kukurūzas sīrups, iebiezināta cukurniedru sula, sukroze, glikoze, dekstroze, maltoze, agave, brūno rīsu sīrups vai kaut kas tamlīdzīgs. Arī medus, kuru parasti uzskata par ļoti veselīgu produktu, nav tik nevainīgs. Veselīgumu tam piešķir bioloģiski aktīvās vielas, bet, ja medus ir iekļauts gatavos produktos kā saldinātājs un ticis termiski apstrādāts, tad vērtības iet bojā un paliek pāri saldviela, kas nav neko labāka par cukuru.

Ja trūkst hroma

Viens no faktoriem, kas var negatīvi ietekmēt insulīna izmantošanu organismā, ir mikroelementa hroma nepietiekamība. Hroms palīdz insulīnam pārnest glikozi no asinīm uz galvas smadzeņu, muskuļu un citu audu šūnām, nodrošinot efektīvu izmantošanu. Ja hroma trūkst, glikozes transports ir traucēts, šūnām trūkst enerģijas, tāpēc rodas neremdināma izsalkuma sajūta un tieksme pēc saldumiem.

Hroma avoti uzturā ir brokoļi, vīnogu sula, gliemenes, rieksti, rozīnes, atsevišķas sarkanvīna šķirnes, tītaru krūtiņas, pupiņas un citi produkti. Taču hroma koncentrācija tajos nav īpaši liela. Līdz 50 gadu vecumam hroma ieteicamā dienas deva ir 35 mikrogrami vīriešiem un 25 mikrogrami sievietēm, bet pēc 50 gadu vecuma - attiecīgi 30 un 20 mikrogramu. Jo vairāk cukura un rafinēto ogļhidrātu cilvēks lieto, jo lielāka ir varbūtība, ka organismam trūkst hroma, saldie produkti var sekmēt pastiprinātu hroma izvadīšanu no organisma ar urīnu. Cilvēkiem, kuri neievēro veselīga un sabalansēta uztura principus, cieš no liekā svara un nestabila cukura līmeņa asinīs, ir lietderīgi uzņemt hromu papildus, lietojot speciālos hroma produktus, kas nopērkami aptiekās.

ChromoPrecise®

Ilgus gadus uztura bagātinātāju ražotāji bija spiesti lietot sintētiskus hroma avotus, kuriem nav raksturīga augsta biopieejamība. Rūpīgi izpētot piedāvāto hroma produktu efektivitāti un drošību, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) atzinusi par īpaši efektīvu ar hromu bagātinātu raugu (ChromoPrecise®). Pēc EFSA slēdziena, hroma raugs ChromoPrecise® uzsūcas līdz pat desmit reizēm labāk nekā citi hroma produkti. Vairāk informācijas par hroma vitāli svarīgo lomu organismā var uzzināt grāmatā Kā kontrolēt cukura līmeni asinīs un svaru. Tās autore Pernille Lunda stāsta, kā savaldīt tieksmi pēc saldumiem, uzlabot vielmaiņu un stabilizēt cukura līmeni asinīs. Šo grāmatu var pasūtīt par brīvu šeit: www.veselsgars.lv.

 

Abonē