Ekonomikas līkloči pēdējā gada laikā bijuši veicinoši straujam dzīves dārdzības pieaugumam, tomēr šobrīd ar aizvien lielāku pārliecību var izvirzīt hipotēzi, ka šis process pamazām kļūst par pagātni. Pēdējā laikā redzam aizvien izteiktāku cenu kritumu pasaules preču biržās, kas pamazām ietekmē arī kopējo izmaksu un cenu līmeni.
Pagājušajā darba nedēļā Baltijas valstu galvaspilsētās samazinājās degvielas cenas, straujāk tām krītoties Tallinā, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.
Latvijā cūkgaļas cena šogad februārī bija vidēji divas reizes augstāka nekā 2022.gada attiecīgajā mēnesī un par 6,9% augstāka nekā janvārī, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.
Latviju ir pāršalcis piena iepirkšanas cenu skandāls, kas lauksaimniekiem ir kļuvis diezgan nepatīkams, taču no patērētāja viedokļa jau ir radījis pozitīvas cenu pārmaiņas veikalu plauktos. Notiekošais ar pienu un tā produktiem ir vien neliela un patērētājam tikai viena no redzamākajām cenu pārmaiņām. Taču vienlaikus tā ir diezgan nozīmīga sadaļa vispārējā pārtikas cenu mozaīkā, kura vēsta par to, ka dzīve kļūs lētāka. Tiesa, ceļš uz lētāku ikdienu nebūs tik ātrs un vienkāršs, kā daudziem varētu šķist.
Atbilstoši iepriekšējām prognozēm kurināmā koksne turpina stabilu lejupslīdi, apses malkas cenai sasniedzot 50 eiro par kubikmetru, vēsta meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" pārstāvji.
Mājokļu iegādes izmaksas jaunajos projektos pagājušajā gadā Baltijā pieauga vidēji par 10-15%, kā arī palielinājās cenas mājokļiem otrreizējā tirgū, informē "Luminor Bank" pārstāvji.
Latvijā 95.markas benzīna vidējā cena pagājušajā nedēļā samazinājās par 2,6%, bet dīzeļdegvielas vidējā cena saruka par 3,3%, liecina Eiropas Komisijas (EK) apkopotie dati.
Norises pasaules preču biržās, kas jau kādu laiku ir vērstas uz enerģētisko resursu un lauksaimniecības kultūru cenu samazināšanos, nereti rada jautājumu, kad globālās norises sāks jūtamāk izpausties veikalu plauktu cenrāžos.
Strauji atnākusi inflācija, kas pērn ievērojami patukšojusi iedzīvotāju makus daudzos komponentos, likusi iedzīvotāju pirktspējai sarukt pat par vairākiem desmitiem procentu. Viens no jutīgākajiem segmentiem ir pārtika, kas tradicionāli Latvijas iedzīvotāju budžetā ieņēmusi būtiskāko izdevumu pozīciju, veidojot aptuveni ceturto daļu no kopējiem izdevumiem.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos kopš pagājušā gadsimta 90.gadu vidus. Vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos fiksē pēc norādītā cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju piedāvāto akciju cenas.
Nevienai precei nav cenu griesti - pārdevējs tirgo, par kādu cenu vien vēlas. Taču vai pircējs to ir gatavs maksāt? Vīrietim pēc Āgenskalna tirgus apmeklējuma radušies daudz jautājumu
Patēriņa cenu pieauguma temps februārī ir mazinājies, ko nodrošinājis galvenokārt energoresursu cenu kritums pasaules tirgos, mēneša laikā nedaudz pazeminot siltumenerģijas un cietā kurināmā cenas Latvijā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Lai arī globālās inflācijas tendences atslābst, Latvijā inflācija vēl aizvien šķiet nesamērīgi augsta – tā ir trīs četras reizes lielāka nekā atsevišķās Rietumeiropas valstīs. Labā ziņa ir tā, ka pasaules inflācijas tendences agri vai vēlu nemetīs līkumu arī Latvijai.
Naftas cenas pasaulē piektdien pieauga pēc Krievijas paziņojuma, ka tā nākammēnes samazinās naftas ieguves apjomu par 500 000 barelu dienā, tādējādi reaģējot uz rietumvalstu noteiktajiem cenu griestiem Krievijas naftas produktiem saistībā ar tās īstenoto karu Ukrainā.
Piena produktu cenu veikalu plauktos ietekmē vairāki faktori, vaicāti par sadarbību ar Latvijas piena pārstrādātājiem, atzīst aptaujātie nozares pārstāvji.