Pārtikas groza sadārdzināšanās par vienu piekto daļu apmēram pusgada laikā sakrīt ar pesimistiski reālistiskajiem paredzējumiem par eiro ieviešanas ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem.
Pirms pāris dienām Rimi un Maxima lielveikalos parādījās pirmie Latvijā izaudzētie īsie gurķi no SIA Mārupes siltumnīcas. To cena – 3,99 eiro kilogramā pusotru līdz trīs reizes pārsniedz ievesto īso gurķu cenu Rīgas centrāltirgū.
Apkopotie februāra trešā cenu monitoringa rezultāti, salīdzinot tos ar februāra otrā cenu monitoringa datiem, liecina, ka 95,2 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,5 % gadījumu, savukārt 2,3 % gadījumu cena ir samazinājusies. Cenu svārstības saistībā ar eiro ieviešanas procesu un cenu noapaļošanu tiek novērotas arvien retāk.
Cenu pieaugumu janvārī pamatā noteica pārtikas un pakalpojumu sadārdzināšanās, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijas (EM) Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperte Ieva Šnīdere.
Vairākums Latvijas iedzīvotāju jeb 83% uzskata, ka Latvijā 2013.gada laikā patēriņa cenas ir pieaugušas, atklāj pētījumu kompānijas TNS šī gada februāra sākumā veiktā Latvijas iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā aptauja.
Janvāra pēdējā nedēļā, salīdzinot ar trešo nedēļu, vairumam jeb 93,9% preču un pakalpojumu pamata cena ir palikusi nemainīga, cenas pieaugums ir novērojams 4,8% gadījumu, savukārt 1,3% gadījumu cena ir samazinājusies, liecina janvāra trešā cenu monitoringa rezultāti.
Patēriņa cenu vidējais līmenis 2013.gadā saglabājas iepriekšējā gada līmenī, norāda Ekonomikas ministrijas (EM) Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperte Ieva Šnīdere.
Salīdzinot ar decembra pirmās nedēļas cenu monitoringa datiem, decembra otrajā nedēļā vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga - 95,8% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas, cenu pieaugums ir novērots 2,8% gadījumu, savukārt 1,4% gadījumu cena ir samazinājusies, liecina jaunākie cenu monitoringa dati.
Salīdzinot ar oktobra pēdējās nedēļas cenu monitoringa datiem, novembra pirmajā nedēļā vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga - 96,15% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas, cenu pieaugums ir novērots 1,12% gadījumu, savukārt 2,73% gadījumu cena ir samazinājusies, liecina jaunākie cenu monitoringa dati.
Ražotāju cenas Latvijā šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, palielinājās par 0,2%, kas ir otrs mazākais pieaugums starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati.
Dzīves dārdzība turpina pieaugt, iekams iedzīvotāju pirktspēja un algu kāpums jūtami atpaliek. Pērn mājsaimniecību patēriņa izdevumi bija pieauguši par 5,7%, turklāt visvairāk izdevumi auguši tām lietām, no kurām nevar atteikties, t. i., pārtikai, mājoklim un transportam.
Šī gada maijā, salīdzot ar aprīli, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,1 %. Precēm cenas mēneša laikā nemainījās, savukārt pakalpojumiem tās pieauga par 0,3 %. Salīdzinot ar 2012.gada maiju, kopējais patēriņa cenu līmenis ir par 0,1 % zemāks,norāda Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperte Laura Stelmaka.
Novembrī patēriņa cenu līmenis Latvijā turpinājis sarukt - salīdzinājumā ar oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis sarucis par 0,1%, norāda Ekonomikas ministrija.
Jau otro mēnesi pēc kārtas mazinās kopējais patēriņa cenu līmenis. Šī gada jūnijā patēriņa cenu līmenis saruka par 0,1%. Savukārt, salīdzinot ar 2011.gada jūniju, patēriņa cenu līmenis ir audzis par 1,9 procentiem, bet gada vidējā inflācija bija 3,6 procenti, norāda Centrālās statistikas pārvalde.
Maijā patēriņa cenas nokrita par 0.2% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Nedaudz mazāk kā gaidīts bija cenu kāpums pārtikai un apģērbiem. Turpinājās cenu kritums mājsaimniecības precēm. Kā arī prognozēts, 3.1% degvielas cenu kāpumu aprīlī nomainīja 3.4% kritums maijā.
Atsaucoties Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) aicinājumam, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) kopā ar Degvielas tirgotāju un ražotāju savienību ir gatava apliecināt, ka nozares komersanti gan līdz šim, gan arī turpmāk precīzi ievēros valsts noteiktās nodokļu likmes un tās atspoguļos cenās, biznesa portālam "Nozare.lv" norāda LDTA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.