Cenu eirouzrāviens-2014

© NRA

Pārtikas groza sadārdzināšanās par vienu piekto daļu apmēram pusgada laikā sakrīt ar pesimistiski reālistiskajiem paredzējumiem par eiro ieviešanas ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem.

Starts pārtikas un visu citu cenu celšanai Latvijā tika dots pagājušā gada pavasarī, tik tikko no Latvijas aizbrauca pēdējā Eiropas Savienības un Eiropas Centrālās bankas komisija ar pēdējo protokolu par inflāciju Latvijā pēdējo divu gadu laikā. Protokols apliecināja Latvijas atbilstību uzņemšanai eiro zonā. It kā kompetentās un bargā komisijas izlikās nemanām, ar kādiem mākslīgiem paņēmieniem Latvijas valdība Valda Dombrovska vadībā ir panākusi inflācijas un kopumā ekonomikas stabilitātes šķietamību. Vēl jo mazāk ES pārvaldes iestādes interesējās par to, kas Latvijā jau notika pa to laiku, kamēr protokoli ar Latvijas ekonomiskajiem rādītājiem tika svinīgās procesijās vairākas reizes pārvadāti šurpu turpu starp ECB mājvietu Frankfurtē un Eiropas Komisijas mītni Briselē.

Latvijas iestāšanās eiro zonā atgādina joku lugās izplatītu sižetu. Proti, ka divi krāpnieki cer apprecēt partneri, uz kura rēķina visu atlikušo mūžu pavadīt bez bēdām. Laulības notiek, bet atklājas, ka sevi par princesi saukusi vieglas uzvedības meiča un kā miljonārs uzstājies ne mazāk vieglas uzvedības puisis, kura vienīgais miljons ir kāršu spēlē un tai līdzīgos veidos sakrāts miljons ar parādiem; vai arī karaļa dēlam nav nekāda tēva, nerunājot nemaz par karaļiem, un bagātā atraitne nav ne bagāta, ne atraitne. Gan Latvijai, gan Eiropas Savienībai piemīt abu šādā spēlē iesaistīto blēžu raksturojumu buķete, kas paver ceļu tālākiem sižeta sazarojumiem. Visticamāk, ka abas puses labi zina, ar ko dibina kopdzīvi, bet cer izmantot savas kāzas, lai apkrāptu trešo, ceturto un piekto joku lugas personāžu. Latvijas iestāšanās eiro zonā taču tika pasniegts kā kompliments eiro zonai un uzmundrinājums vairākām ārpus eiro zonas vēl palikušajām dalībvalstīm, ka tām ir iespēja paaugstināt savu statusu pasaulē.

Būtu pārspīlējums pierakstīt pārtikas cenu celšanu tikai eiro valūtai. Visticamāk, ka tagadējais cenu līmenis latos bez pārejas uz eiro nebūtu daudz zemāks par tagadējo līmeni, tikai cenu celšanās būti bijusi līganāka. Tagad bija tā, ka daudzas cenas tika paceltas dažu mēnešu laikā pagājušajā vasarā, tad teatrāli iesaldētas uz dažiem gadu mijas mēnešiem un pašlaik celtas atkal pa eiro centam dienā. Tāds iespaids radies par precēm šeit aprakstītajā pārtikas grozā vai vēl citām ikdienā lietojamām mantām. Lielo pirkumu sadārdzināšanās varētu būt arī desmiti, simti un tūkstoši eiro, sacīsim, mēnesī atkarībā no darījuma apjoma un citiem parametriem. Pārtikas preču tirgotāji steidzas paņemt no pircējiem to naudu, ko siltā ziema nelika samaksāt par ēku apkuri.

Pēdējo notikumu kontekstā iespējams fantazēt par to, kā šprotu noieta sabrukums Ukrainā un Krievijā novestu Latvijas ekonomiku līdz lata devalvācijai, ja Latvijā vēl būtu lats. Tad mēs jau maksātu par maizi nomināli varbūt divas reizes, bet varbūt jau desmit reižu dārgāk. Ja lata nav, tad vismaz ar valūtu viss ir un paliks kārtībā pilnīgi neatkarīgi no tā, kas notiks ar ekonomiku. Lietuvā lits turas, bet varbūt tiks devalvēts vēlāk un varbūt pagaidām tiek noturēts tikai tāpēc, ka Lietuva ir saņēmusies beidzot tomēr iesprukt eiro zonā pēc Latvijas parauga. Pat ja 2014. gada 22. aprīlī joprojām mazāk vērtīgais eiro atbilstu 0,702804 latiem, tas neatbrīvotu no bažām par lata devalvāciju 23., 24. un jebkurā citā aprīļa un visu pārējo 2014. gada mēnešu dienā, bet ticamāk, ka naktī. Noteikti atrastos veiksminieki, kas kļūtu stāvus bagāti uz šādu bažu rēķina, kamēr vairumam personisko un uzņēmumu budžetu nāktu klāt vēl viens vai vairāki izdevumu posteņi.

Konkrētā pārtikas groza sadārdzinājums kārtējo reizi parāda, ka nekādas sasaistes ar realitāti vairs nav Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes producētajiem inflācijas, bet faktiski arī jebkuriem citiem rādītājiem. Tomēr Eurostat ņem pretī CSP produkciju, lai rēķinātu ES kopējos rādītājus un salīdzinājumus starp ES dalībvalstīm. Tas atbrīvo no liekām ilūzijām un pašpārmetumiem, ka Latvija blēdītos vairāk, nekā ES pieņemts.

Ekonomika

Kopš šā gada 2. decembra, baudot “Rīgas balzama” produkciju, tiek stiprināti Totenhemas kluba futbolisti un otrādi – gūstot kārtējos vārtus futbolā, kluba dalībnieki apliecina pateicību alkohola lietotājiem. Jūlijs Šeflers ieķīlājis “Rīgas balzama” aktīvus futbola kluba īpašniekam, atsaucoties uz Apvienotās Karalistes uzņēmumu reģistru, ziņo Krievijas ziņu platforma PBK.

Svarīgākais