Benzīna cenas gada laikā samazinājušās par aptuveni 22 eirocentiem litrā, dīzeļdegvielas – par 20 eirocentiem litrā. Tik būtisks degvielas cenas kritums Latvijā līdz šim nav bijis pieredzēts. Lētāka degviela sekmēja arī auto vadīšanas prieku – degvielas patēriņš audzis teju par piektdaļu.
Desas, kafija, mandarīni un konfektes pašlaik veikalos maksā dārgāk nekā pirms gada, liecina Neatkarīgās pētījums. Cenas kāpušas pat piena produktiem, lai gan Krievijas sankciju dēļ piena nozarē veidojas pārprodukcija un zemnieki par pienu saņem krietni mazāk nekā iepriekš.
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2014. gada novembrī, salīdzinot ar 2013. gada novembri, palielinājās par 0,9%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Nākamgad jāgatavojas sadzīvot ar elektrības cenu kāpuma izraisītu augstāku inflāciju.
Uzņēmumi, kas darbojas nekustamo īpašumu tirgū, prognozēja, ka šā gada laikā īpašumu cenas kāps par apmēram 10–15%. Daļēji šīs prognozes ir piepildījušās – vidējais cenu kāpums ir bijis 8%. Taču Neatkarīgās aptaujātie eksperti uzskata, ka cenas nākotnē drīzāk samazināsies nekā pieaugs. Tam iemesls ir gan uzturēšanās atļauju izsniegšanas pārtraukšana, gan arī vēlme ieviest nolikto atslēgu principu.
Pakalpojumu cenas Latvijā kāpj jau divpadsmito mēnesi pēc kārtas. Vieni ekonomisti to skaidro ar algu kāpumu, citi pieļauj, ka pakalpojumu sniedzēji joprojām nodarbojas ar cenu apaļošanu uz augšu.
Saistībā ar Krievijas embargo un piena pārprodukciju Eiropas Savienībā turpinās piena iepirkuma cenu kritums, kas atsaucas arī uz Latviju, kur augustā, salīdzinot ar jūliju, piena iepirkuma cena samazinājusies par 7%, bet septembrī samazinājums gaidāms 25%-26% apmērā.
Lai gan oficiālais dubulto cenu atspoguļošanas periods ir beidzies, daļa lielveikalu joprojām turpina to darīt. No vienas puses, pircējiem tas ir zināms atvieglojums, jo ne visi ir pieraduši pie eiro vērtības. Taču gadījumos, kad tiek radīti apstākļi, lai pircējs pirmo pamanītu cenu latos, kas izskatās zemāka nekā preces vērtība eiro, tas ir vērtējams kā mārketinga triks.
Latvijā minimālā alga ir 4,5 reizes zemāka nekā Francijā, tomēr lielākā daļa ēdamlietu veikalos maksā apmēram tikpat, cik šajā gardēžu zemē. Francijā pārtikai tiek piemērota 5,5% PVN likme, Latvijā – 21%, kas ir viens no augstākajiem pievienotās vērtības nodokļiem pārtikai Eiropas Savienībā (ES).
Pārtikas groza sadārdzināšanās par vienu piekto daļu apmēram pusgada laikā sakrīt ar pesimistiski reālistiskajiem paredzējumiem par eiro ieviešanas ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem.
Pirms pāris dienām Rimi un Maxima lielveikalos parādījās pirmie Latvijā izaudzētie īsie gurķi no SIA Mārupes siltumnīcas. To cena – 3,99 eiro kilogramā pusotru līdz trīs reizes pārsniedz ievesto īso gurķu cenu Rīgas centrāltirgū.
Apkopotie februāra trešā cenu monitoringa rezultāti, salīdzinot tos ar februāra otrā cenu monitoringa datiem, liecina, ka 95,2 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,5 % gadījumu, savukārt 2,3 % gadījumu cena ir samazinājusies. Cenu svārstības saistībā ar eiro ieviešanas procesu un cenu noapaļošanu tiek novērotas arvien retāk.
Cenu pieaugumu janvārī pamatā noteica pārtikas un pakalpojumu sadārdzināšanās, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijas (EM) Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperte Ieva Šnīdere.
Vairākums Latvijas iedzīvotāju jeb 83% uzskata, ka Latvijā 2013.gada laikā patēriņa cenas ir pieaugušas, atklāj pētījumu kompānijas TNS šī gada februāra sākumā veiktā Latvijas iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā aptauja.
Janvāra pēdējā nedēļā, salīdzinot ar trešo nedēļu, vairumam jeb 93,9% preču un pakalpojumu pamata cena ir palikusi nemainīga, cenas pieaugums ir novērojams 4,8% gadījumu, savukārt 1,3% gadījumu cena ir samazinājusies, liecina janvāra trešā cenu monitoringa rezultāti.
Patēriņa cenu vidējais līmenis 2013.gadā saglabājas iepriekšējā gada līmenī, norāda Ekonomikas ministrijas (EM) Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperte Ieva Šnīdere.
Salīdzinot ar decembra pirmās nedēļas cenu monitoringa datiem, decembra otrajā nedēļā vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga - 95,8% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas, cenu pieaugums ir novērots 2,8% gadījumu, savukārt 1,4% gadījumu cena ir samazinājusies, liecina jaunākie cenu monitoringa dati.
Salīdzinot ar oktobra pēdējās nedēļas cenu monitoringa datiem, novembra pirmajā nedēļā vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga - 96,15% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas, cenu pieaugums ir novērots 1,12% gadījumu, savukārt 2,73% gadījumu cena ir samazinājusies, liecina jaunākie cenu monitoringa dati.