No solījuma būtiski samazināt darbaspēka nodokļus ģenerēti kārtējie nodokļu kalamburi. Ko darīt, ja strādājošo skaits valstī turpina sarukt, ekonomika stagnē, prasības pēc labklājības aug, budžets jākonsolidē un citu ideju, kā savilkt galus, nav!
Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada jūnijā, salīdzinot ar 2014.gada jūniju, palielinājās par 0,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Patlaban nelielās saimniecības no piena pārstrādātāju puses izjūt diskriminējošu politiku saistībā ar piena iepirkuma cenu veidošanu, līdz ar to nerentablās saimniekošanas dēļ draud masveida ganāmpulku likvidācija, apgalvoja biedrības "Lauksaimnieku apvienība" vadītāja Sandra Stricka.
Maijā cenu kāpums bija diezgan straujš - 0,6% pret iepriekšējo mēnesi jeb divreiz vairāk nekā vidēji šajā mēnesī iepriekšējos desmit gados, vērtē "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Vecāka gada gājuma cilvēki mīl atcerēties Padomju Savienības laikus, kad saule ir spīdējusi spožāk un desa bijusi garšīgāka, turklāt naudas allaž pietika it visam. Šajā foto galerijā piedāvājam salīdzināt ienākumus ar tā laika produktu cenām.
Izvērtējot www.akcijugrozs.lv atrodamo akcijas preču piedāvājumu lielākajos Latvijas lielveikalos, jāsecina, ka arī šajā gadā veikalu tīkli ir izvēlējušies laika gaitā pārbaudītus, pircēju vairāk pieprasītos produktus, bet ar jauniem akcijas preču piedāvājumiem pircējus īpaši nelutina.
Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās "Vienotības" deputātu iesniegto likumprojektu, kas paredz pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" (RS) sabiedriskā transporta braukšanas tarifu noteikšanu uzticēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK).
Sociālā tīklā "Facebook" izveidotās lapas "Pret Rīgas domes cenu paaugstināšanu Rīgas sabiedriskajā transportā" pārstāvji aicina iedzīvotājus 1. vai 2.februārī ignorēt un neizmantot SIA "Rīgas satiksme" (RS) transportlīdzekļus, aģentūru LETA informēja lapas veidotāji.
Benzīna cenas gada laikā samazinājušās par aptuveni 22 eirocentiem litrā, dīzeļdegvielas – par 20 eirocentiem litrā. Tik būtisks degvielas cenas kritums Latvijā līdz šim nav bijis pieredzēts. Lētāka degviela sekmēja arī auto vadīšanas prieku – degvielas patēriņš audzis teju par piektdaļu.
Desas, kafija, mandarīni un konfektes pašlaik veikalos maksā dārgāk nekā pirms gada, liecina Neatkarīgās pētījums. Cenas kāpušas pat piena produktiem, lai gan Krievijas sankciju dēļ piena nozarē veidojas pārprodukcija un zemnieki par pienu saņem krietni mazāk nekā iepriekš.
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2014. gada novembrī, salīdzinot ar 2013. gada novembri, palielinājās par 0,9%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Nākamgad jāgatavojas sadzīvot ar elektrības cenu kāpuma izraisītu augstāku inflāciju.
Uzņēmumi, kas darbojas nekustamo īpašumu tirgū, prognozēja, ka šā gada laikā īpašumu cenas kāps par apmēram 10–15%. Daļēji šīs prognozes ir piepildījušās – vidējais cenu kāpums ir bijis 8%. Taču Neatkarīgās aptaujātie eksperti uzskata, ka cenas nākotnē drīzāk samazināsies nekā pieaugs. Tam iemesls ir gan uzturēšanās atļauju izsniegšanas pārtraukšana, gan arī vēlme ieviest nolikto atslēgu principu.
Pakalpojumu cenas Latvijā kāpj jau divpadsmito mēnesi pēc kārtas. Vieni ekonomisti to skaidro ar algu kāpumu, citi pieļauj, ka pakalpojumu sniedzēji joprojām nodarbojas ar cenu apaļošanu uz augšu.
Saistībā ar Krievijas embargo un piena pārprodukciju Eiropas Savienībā turpinās piena iepirkuma cenu kritums, kas atsaucas arī uz Latviju, kur augustā, salīdzinot ar jūliju, piena iepirkuma cena samazinājusies par 7%, bet septembrī samazinājums gaidāms 25%-26% apmērā.
Lai gan oficiālais dubulto cenu atspoguļošanas periods ir beidzies, daļa lielveikalu joprojām turpina to darīt. No vienas puses, pircējiem tas ir zināms atvieglojums, jo ne visi ir pieraduši pie eiro vērtības. Taču gadījumos, kad tiek radīti apstākļi, lai pircējs pirmo pamanītu cenu latos, kas izskatās zemāka nekā preces vērtība eiro, tas ir vērtējams kā mārketinga triks.
Latvijā minimālā alga ir 4,5 reizes zemāka nekā Francijā, tomēr lielākā daļa ēdamlietu veikalos maksā apmēram tikpat, cik šajā gardēžu zemē. Francijā pārtikai tiek piemērota 5,5% PVN likme, Latvijā – 21%, kas ir viens no augstākajiem pievienotās vērtības nodokļiem pārtikai Eiropas Savienībā (ES).