Saldais nodokļu podiņš
No solījuma būtiski samazināt darbaspēka nodokļus ģenerēti kārtējie nodokļu kalamburi. Ko darīt, ja strādājošo skaits valstī turpina sarukt, ekonomika stagnē, prasības pēc labklājības aug, budžets jākonsolidē un citu ideju, kā savilkt galus, nav!
Veselības ministrija (VM) atjaunojusi veco ideju par nodokli neveselīgiem produktiem, nosakot dažāda lieluma akcīzes nodokli šokolādei, cukuram, palmu eļļai, cūku taukiem, gatavajām zupām, buljoniem, čipsiem, noteiktu daudzumu sāli saturošiem produktiem, to teju dubultojot saldinātiem un enerģijas dzērieniem. Šādi iecerēts sakasīt 9,5 miljonus eiro, kurus ieguldīt veselības aprūpes pieejamības veicināšanai. Atzīstami, ka ministrija ne tikai prasa papildu naudu, bet arī pati mēģina to rast.
Nav jau katastrofa par kilogramu sāļas desas samaksāt 7 centus vairāk, bet šāda politika nav veselīga pamatos: trūkst naudas vai nemākam dzīvot esošās ietvaros, paskatīsim, kur kādu nodoklīti pieķimerēt klāt, kur var vairāk paņemt ne par ko! Citas politikas te nav. Neba nu šāds neliels sadārdzinājums būtiski ietekmēs cilvēku ēšanas paradumus. Neveselīgāk lielākoties ēd cilvēki, kam ir mazāki ienākumi, pērkot lētāku, nekvalitatīvāku pārtiku, un šo izmaiņu rezultātā viņi nevarēs atļauties nepārsālītu brieža gaļas steiku. Izmaiņas tik ļoti nesajutīs patērētāji, cik pārtikas pārstrādātāji, kuriem lieki apgrūtinājumi laikā, kad Krievijas tirgus ir slēgts un Eiropas tirgus stagnē, būs kā spļāviens sejā. Strīdus varētu radīt arī selektīva produktu iekļaušana vai neiekļaušana neveselīgo produktu sarakstā. Ne mazāk neveselīgi par pasāļāku desu ir, piemēram, balto miltu izstrādājumi vai šķietami veselīgā zivs vai gaļa, kas pilna ar hormonu preparātiem. Tas ir bezgalīgs, neproduktīvs pasākums nelaikā. Līdzīgi domā Zemkopības ministrija, kas nobažījusies par pārtikas ražotāju konkurētspēju, savukārt Finanšu ministrija (FM), satraukusies par nodokļa administrēšanu, iesaka par patērētāju veselību vairāk rūpēties, regulējot neveselīgo piedevu normas un marķējumu.
Bet FM saprātīgums izplēnējis, raugoties uz tās pašas shēmu ar diferencētu neapliekamo minimumu (NM). Ideja skan cēli – mazināt nevienlīdzību, nabadzību, veicināt solidaritāti, taisnīgumu... Pirmkārt, nepārliecina sistēma pārmaksāto nodokli atmaksāt tikai nākamajā gadā pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Daudzi, neesot draugos ar likumiem, birokrātiju un VID elektronisko deklarēšanas sistēmu, neizmanto jau esošo iespēju iesniegt gada nodokļu deklarācijas un saņemt atpakaļ nodokļu pārmaksu. Valsts varēs uzvārīties uz šo cilvēku rēķina vēl vairāk! Un valsts pārvaldes aparāts, kas jau tā ir pārāk liels, turpinās pūsties, lai apstrādātu simtiem tūkstošu deklarāciju ik gadu.
Arī pati nodokļa shēma ir nodokļu paaugstināšana pa sētas durvīm. NM tiks pakāpeniski samazināts līdz pat nullei 2020. gadā, bet zemo algu saņēmējiem šo apzagšanu kompensēs ar atgrieztām nodokļu pārmaksām pēc deklarācijas iesniegšanas. Ja neiesniegs, mazo algu saņēmēji tiks skarbi aptīrīti. Valsts kasē ieguls arī papildu nauda no vidēji lielu algu saņēmējiem, kuri neķēpāsies ar deklarācijām, lai atgūtu dažus eiro. Daļai NM tiks paaugstināts, bet ienākumu kritums atbilstoši FM diferenciācijas modelēšanai 2017. gada sāksies jau no 700 eiro bruto algas saņēmēja. Vai tā ir liela alga, no kuras jāgriež nost? Glābjamajā Grieķijā vidējā pensija ir 950 eiro un nepilni 700 eiro minimālā alga! Tā ir nabadzības filozofija.
Otrs FM variants paredz progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kur vismaz papildu nodokļu latiņa uzlikta pieņemamākā līmenī – virs 3000 eiro algai. Aktuālas gan paliek bažas par lielo algu saņēmēju bēgšanu no Latvijas vai ienākumu izmaksu citādi, uzliekot iecerēto 35% IIN.
Šie priekšlikumi ir arī pārāk plakani un neskata ienākumu problēmas, piemēram, reģionu, atsevišķu nabadzības riskam vairāk pakļautu personu griezumā.
Jāatgādina, ka valdība ar otru roku nevienlīdzību palielināja, atceļot sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus. Izskatās, ka par sociālo budžetu tai rūpju maz, un pavīdējusi vēl iecere IIN vietā samazināt sociālo nodokli. Valdība citādi nevar pasmelties no sociālā budžeta, kuru tērēt drīkst tikai noteiktām pozīcijām? Sociālajā budžetā izveidojies uzkrājums, vienlaikus pensionāru prasības palielināt kaut mazās pensijas tiek atgaiņātas un bērnu pabalsti tiek turēti simboliskā līmenī.
Stājoties Valsts prezidenta amatā, Raimonds Vējonis solīja cīnīties par nodokļu stabilitāti. Var jau atrotīt piedurknes!