Maijā cenu kāpums bija diezgan straujš - 0,6% pret iepriekšējo mēnesi jeb divreiz vairāk nekā vidēji šajā mēnesī iepriekšējos desmit gados, vērtē "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Tas licis turpināties gada inflācijas kāpumam, tā sasniegusi uz pēdējo pāris gadu fona diezgan augstu līmeni jeb 1,2%. Tik liela gada inflācija nav bijusi kopš 2012.gada decembra, atzīmē eksperts.
Taču to produktu grupu uzskaitījums, kas ir nozīmīgi veicinājuši šo kāpumu, ir īss. Augstas ir dārzeņu cenas. Pirmajā ceturksnī dārzeņu cenas gada griezumā kritās, aprīlī auga par 11,7% un maijā - par 20%. Šī produktu grupa un elektrība pašlaik ir dzīves dārdzinātāji, to kopējais devums ir 1,3% procentpunkti, pārējo produktu vidējais cenu līmenis ir pat nedaudz samazinājies.
Strautiņš vērš uzmanību, ka diezgan strauja inflācija raksturīga pakalpojumiem, kuru izmaksas galvenokārt veido darbaspēks - veselība, atpūta un kultūra, viesnīcas un restorāni. Katram no tiem atsevišķi ietekme uz indeksu nav liela, taču kopumā tā ir nozīmīga. Kopējā pakalpojumu cenu inflācija pēc četru mēnešu atslābuma atkal pārsniegusi 3%, un tā šādā līmenī turēsies ilgstoši, jo būtiska algu kāpuma bremzēšanās nav gaidāma, prognozē eksperts.
Preču cenas vairs nekrīt, kā tas bija iepriekšējos mēnešos, bet to kopējā ietekme joprojām ir inflāciju bremzējoša, un tā tāda arī paliks. Naftas cenas ir daļēji atguvušās kopš janvāra, bet izejvielu cenas kopumā palikušas iepriekšējā pozīcijā - "kur nokrita, tur arī palika", vērtē Strautiņš. "Bloomberg" izejvielu cenu indeksa vērtība kopš janvāra nav atguvusies, indekss ir vēl zemākā līmenī nekā 2009.gadā, kad bija pasaules finanšu krīzes kritiskā fāze. Pēdējo reizi šādā līmenī indekss bija 2002.gadā. Šajā laikā Latvijas nominālais iekšzemes kopprodukts ir audzis apmēram trīs reizes. Tas parāda, par cik ļoti šajā laikā augusi mūsu spēja iegādāties izejvielas vai to izmaksu komponenti dažādos produktos.
Strautiņš norāda, ka naftas cenu daļēja atgūšanās un tās sekas ir ļoti labi redzamas. Tērauda, vara, citu industriālo metālu un pārējo izejvielu ietekme nav tik viegli pamanāma. Taču veikalos maksājamo cenu līmeni tās veido daudzos veidos. "Patēriņa grozs ir kā liels sūklis, kas pakāpeniski "uzsūc" zemo izejvielu cenu ietekmi," skaidro ekonomikas eksperts. Viņš norāda, ka, piemēram, metāli ietekmē pārtikas cenas caur iekārtu un transportlīdzekļu, lauksaimniecības ēku un veikalu ēku celtniecības izmaksām. Tāpēc zemākām ražotāju izmaksām pašlaik var būt ietekme uz cenām vairākus gadus uz priekšu. Ja vidējās izejvielu cenas paliks apmēram pašreizējā līmenī, to bremzējošā ietekme no patēriņa cenu indeksa kāpuma būs jūtama gadiem, prognozē "DNB bankas" analītiķis.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada maijā, salīdzinot ar 2014.gada maiju, palielinājies par 1,2%. Precēm cenas pieaugušas par 0,4%, bet pakalpojumiem par 3,2%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,6%.
Savukārt mēneša laikā patēriņa cenas palielinājās par 0,6%. Precēm cenas šā gada maijā, salīdzinot ar aprīli, palielinājās par 0,6%, bet pakalpojumiem - par 0,5%.