Mainīšanās ar dokumentiem un komerciālu informāciju un pat piedāvājumu sagatavošana un iesniegšana cita kandidāta vietā. Nupat atklātais būvnieku kartelis darbojies kā pēc grāmatas. Starp Konkurences padomes ievāktajiem pierādījumiem par aizliegto vienošanos atrodamas e-pastu un telefona sarakstes, kurās uzņēmēji neslēpti dalās ar plānotajiem iepirkumiem un piedāvātajām cenām. Komersanti apgalvo, ka nezināja, ka pārkāpj likumu, bet uzraugs uzskata, ka tas ir piesegs kartelim, vēsta "Nekā personīga".
Kopš gada sākuma Konkurences padomes atklāto karteļu dalībniekus iepirkumu komisijas var izslēgt no pretendentu loka, kaut vai sodītie uzņēmumi konkurences uzraugu lēmumu apstrīd tiesā. To paredz jaunie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kuru mērķis ir cīnīties pret konkurences principu pārkāpējiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidīums "de facto".
Mežaparka estrāde ir lielākais un dārgākais būvniecības karteļa objekts. Konkurences padomes ieskatā, iepirkums bija sarunāts, lai uzvarētājs bez īstas konkurences palielinātu peļņu. Pārmērīgu uzcenojumu būtu bijis jāatklāj Rīgas domes Īpašuma departamenta iepirkumu komisijai, taču tā neko aizdomīgu neredzēja. Tagad atklājies, ka iepirkumu komisijas vērtētajās tāmēs vairākās pozīcijās ir divkāršs un pat trīskāršs sadārdzinājums. Lai izvērtētu iepirkumu komisijas atbildību, Rīgas vadība šonedēļ uzsākusi dienesta izmeklēšanu, ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Astoņas no kopumā 10 Konkurences padomes (KP) sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzējušas KP lēmumu būvnieku karteļa lietā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Konkurences padome (KP) ir sniegusi pozitīvu atzinumu par būvnieku karteļa lietas dalībnieka SIA "Velve" veiktajiem pasākumiem pasūtītāja "uzticamības atjaunošanai", pavēstīja KP pārstāvji.
Būvfirma AS "LNK Industries", izvērtējot saņemto informāciju, kā arī izanalizējot kompānijas darbu pēdējo gadu garumā, ir pārsūdzējusi Konkurences padomes (KP) lēmumu tās sauktajā "būvnieku karteļa" lietā, pavēstīja uzņēmuma pārstāvji.
Var rasties situācija, kad pēc būvnieku karteļa lietas iztiesāšanas beigām un Konkurences padomes (KP) lēmuma spēkā stāšanās, uz daļu no līgumiem zaudējumus no būvniekiem vairs piedzīt nevarēs tieši noilguma iestāšanās dēļ, pauda advokāts Jānis Loze.
Būvnieku karteļa lietā vēl nav zināms, kas no tajā iesaistītajiem pārsūdzēs Konkurences padomes lēmumu un kāds būs tiesas lēmums, taču šo būvuzņēmēju klienti – pašvaldības un atvasinātās publiskās personas jau var rēķināties, ka tām iesākto projektu realizēšanai būs jāatrod lieki astoņi miljoni eiro.
Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.
Par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro vismaz 18 miljonu eiro finanšu korekcija vismaz 25 projektos, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP) nosūtījis iesniegumu ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, lūdzot veikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai būvnieku karteļa lietas dalībnieku rīcībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, informēja JKP.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdevis Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Finanšu, Tieslietu, Kultūras, Izglītības un zinātnes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām izvērtēt būvnieku karteļa lietas lēmuma ietekmi uz esošajiem un plānotajiem būvniecības projektiem, kā arī valsts budžetu, pavēstīja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pēc iepazīšanās ar Konkurences padomes (KP) lēmumu būvnieku karteļa lietā izvērtēs finanšu korekcijas nepieciešamību ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu īstenotajos projektos, aģentūrai LETA pavēstīja CFLA pārstāvji.
Nesen atklātā apjomīgā būvniecības karteļa dēļ pastāv risks, ka Latvijai var nākties atmaksāt Eiropas Savienības (ES) fondiem lielas naudas summas, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Tā dēvētās “būvnieku karteļa” krimināllietas izbeigšanas lēmumā atšifrētajās uzņēmēju sarunās vairākkārt ir pieminēta maksāšana politiķiem un partijām. Taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kas lietu sāka dažus gadus pēc sarunu fiksēšanas, pierādījumus kukuļošanai atrast nespēja. Krimināli sodāmas darbības pierādītas nav, tomēr sarunas visai skaidri liek nojaust būvnieku un politiķu ciešās saites. To, cik šīs ilggadējās attiecības bijušas ētiskas un kādu iespaidu atstājušas uz likumdošanas procesu, varētu pētīt Parlamentārās izmeklēšanas komisija. Piemēram, iepriekšējā Saeima izmeklēja “oligarhu lietas” izbeigšanu un meklēja valsts nozagšanas pazīmes viesnīcas “Rīdzene” sarunās. Šobrīd parlamentā liela entuziasma pētīt “Taureņu” pirts un zvejnieku kolhoza “Jūras līcis” sarunas gan nav, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto”.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas vadītājs Gatis Eglītis (JKP) vēlas Finanšu izlūkošanas dienesta skaidrojumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Konkurences padomes (KP) šā gada septembrī sākto lietu pret būvniekiem.
“Būvnieku karteļu” lietā Konkurences padome izmeklē apmēram ar simt dažādiem būvobjektiem saistīto dokumentāciju, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Iespējamās nelikumīgās vienošanās savā starpā slēgusi virkne lielāko un zināmāko Latvijas būvuzņēmumu. Tā rezultātā nodokļu maksātāji, visticamāk, krietni pārmaksājuši par būvēm, ko godīgas konkurences apstākļos būtu iespējams uzbūvēt lētāk.