Kariņš: Jāvērtē būvnieku karteļa lietas ietekme uz būvniecības projektiem un valsts budžetu
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdevis Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Finanšu, Tieslietu, Kultūras, Izglītības un zinātnes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām izvērtēt būvnieku karteļa lietas lēmuma ietekmi uz esošajiem un plānotajiem būvniecības projektiem, kā arī valsts budžetu, pavēstīja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Ministrijām jāiesniedz izskatīšanai valdībā priekšlikumi par turpmāko rīcību.
Tāpat Kariņš ir uzdevis EM iesniegt izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par 2020.gada 11.februāra valdībā apstiprinātā rīcības plāna publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai izpildi.
Kariņš piektdien ticies ar Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāju Juri Gaiķi, lai pārrunātu padomes lēmumu būvnieku karteļa lietā un turpmāko rīcību iespējamu aizliegtu vienošanos izskaušanai gan būvniecības, gan citās tautsaimniecības jomās.
Ministru prezidents uzteicis KP darbu, izmeklējot būvnieku karteļa lietu un novedot to līdz rezultātam.
"KP lēmums būvnieku karteļa lietā apliecina, ka konkurences tiesību ievērošana Latvijā tiek efektīvi uzraudzīta. Ministrijām ir jāturpina pilnveidot publisko iepirkumu sistēma un jāizvērtē KP lēmuma ietekme uz esošajiem un plānotajiem būvniecības projektiem, kā arī valsts budžetu," norādījis Kariņš.
LETA jau ziņoja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.
No Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.
KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā.
Starp desmit sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.
Karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ēka, Liepājas cietums, VEF kultūras pils, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Mežaparka estrāde, sociālās mājas Bolderājā, Rīgas Angļu ģimnāzija, citas izglītības iestādes un citas ēkas.