Lūgs pārbaudīt, vai būvnieku karteļa dalībnieki rīkojušies noziedzīgi
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP) nosūtījis iesniegumu ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, lūdzot veikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai būvnieku karteļa lietas dalībnieku rīcībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, informēja JKP.
"Izmeklēšanas uzdevumu noskaidrot precīzus nodarītā kaitējuma apmērus atvieglo fakts, ka milzu darbu šai ziņā ir paveikusi Konkurences padome (KP)," iesniegumā norāda Jurašs. Politiķis uzsver, ka ir jānoskaidro valstij radīto zaudējumu apjoms un jāmeklē veidi šos zaudējumus kompensēt.
JKP frakcijas vadītāja ieskatā nav pieļaujams, ka netiek veikts lietas dalībnieku rīcības un atbildības krimināltiesisks novērtējums pēc Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā un 211.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm un izmeklēšana aprobežojas tikai ar centieniem pierādīt korupcijas faktu.
Minētās krimināllikuma normas cita starpā nosaka kriminālsodu par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kā arī par negodīgu konkurenci vai negodīgu komercpraksi, ja ar to radīts būtisks kaitējums valstij vai ar likumu aizsargātām citas personas interesēm.
JKP norāda, ka saskaņā ar KP lēmumu būvnieku karteļa lietā konstatēts, ka lietas dalībnieki vairākkārt ilgstošā laika periodā apsprieduši un saskaņojuši savu savstarpējo rīcību par dalību būvniecības iepirkumos, kā arī par iepirkumu sadali.
Vienlaikus konstatēts, ka būvnieki vairākkārtēji pasūtītājiem iesniedza konkurenci deformējošus izslēdzošus piedāvājumus, tajā skaitā paaugstinātus cenu piedāvājumus, tāpat kā savstarpēji konkurenci izslēdzošus piedāvājumus, skaidro Jurašs.
KP arī konstatējusi, ka būvnieki īstenoja vienošanos arī attiecībā uz vēl neizsludinātiem un nepublicētiem iepirkumiem, savstarpējo sarunu un tikšanos laikā nosakot potenciālo uzvarētāju iepirkumā. Pēc tam būvnieki vai nu sagatavoja vai nesagatavoja atbilstošus pretendentu piedāvājumus, tostarp aizsega piedāvājumus.
JKP norāda arī uz vairākiem citiem KP secinājumiem, kuri rada nepieciešamību vērtēt Krimināllikuma attiecīgo normu piemērošanas iespējas.
LETA vēstīja, ka KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16,65 miljonu eiro apmērā.
Starp KP desmit sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.
Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ēka, Liepājas cietums un citi.
Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes - VEF kultūras pils, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Mežaparka estrāde, sociālās mājas Bolderājā, Rīgas Angļu ģimnāzija u.c.
KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686,9 miljoni eiro.