Būvnieku karteļa lieta: KP pozitīvi novērtējusi "Velves" veiktos pasākumus uzticamības atjaunošanai

© Ģirts Ozoliņš/F64

Konkurences padome (KP) ir sniegusi pozitīvu atzinumu par būvnieku karteļa lietas dalībnieka SIA "Velve" veiktajiem pasākumiem pasūtītāja "uzticamības atjaunošanai", pavēstīja KP pārstāvji.

Tādējādi saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 43. pantu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 49.pantu pasūtītāji varēs lemt par uzņēmuma dalību publiskajos iepirkumos, neskatoties uz karteļa dalībniekam paredzēto aizliegumu vienu gadu piedalīties publiskajos iepirkumos.

Uzņēmumiem, kuriem KP par dalību aizliegtā vienošanā jeb kartelī ir konstatējusi pārkāpumu, ir gadu ilgs liegums piedalīties publiskajos iepirkumos. Tomēr kopš 2016.gada šādiem uzņēmumiem ir iespējams veikt tehniskos, organizatoriskos un personālvadības pasākumus, lai apliecinātu to uzticamības atjaunošanu un spēju novērst tādu pašu un līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos nākotnē.

"Velve" jau pirms KP pieņemtā lēmuma būvnieku karteļa lietā, piekrītot KP konstatētajiem faktiem, atzīstot savu vainu, sadarbojoties ar iestādi un izbeidzot tiesisko strīdu lietā ar noslēgto izlīgumu, ieguva ne tikai naudas soda samazinājumu, bet arī apliecināja savu izpratni par konkurences tiesību ievērošanu turpmāk.

Tāpat, novērtējot uzņēmuma veiktos pasākumus uzticamības atjaunošanai, KP secināja, ka "Velve" ir izstrādājusi un apstiprinājusi detalizētas vadlīnijas uzņēmuma darbības atbilstībai konkurences tiesībām un veikusi organizatoriskus pasākumus uzņēmumā, lai nodrošinātu darbinieku izglītošanu konkurences tiesību jautājumos, tostarp, nosakot atbildīgo personu par konsultēšanu konkurences tiesību jautājumos un to ievērošanu, kā arī pārskatījusi iekšējos normatīvos aktus un veikusi nepieciešamos papildinājumus, lai nepieļautu un nodrošinātu darbinieku rīcības atbilstību konkurences tiesībām. "Velve" ir veikusi arī naudas soda samaksu valsts budžetā atbilstoši izlīguma noteikumiem.

KP ieskatā tādējādi "Velve" ir veikusi atbilstošus tehniskos, organizatoriskos un personālvadības pasākumus, lai pierādītu savu uzticamību un novērstu tādu pašu un līdzīgu konkurences tiesību pārkāpumu gadījumu atkārtošanos nākotnē. Šo KP atzinumu pasūtītāji kopsakarā ar citu tiem pieejamu informāciju var ņemt vērā, lemjot par attiecīgā pretendenta dalību publiskajā iepirkumā, neskatoties uz gadu ilgo liegumu piedalīties publiskajos iepirkumos.

Vienlaikus iepirkumu rīkotājiem, konkurentiem un jebkurai citai iesaistītajai pusei KP mājas lapā ir iespējams pārliecināties, vai iepriekš sodītais uzņēmums ir saņēmis iestādes pozitīvu atzinumu par tā veikto pasākumu pietiekamību. To pasūtītāji kopsakarā ar citu tiem pieejamu informāciju var ņemt vērā, lemjot par attiecīgā pretendenta dalību publiskajā iepirkumā.

KP atzinumam par uzticamības atjaunošanu nav saistoša spēka, tas nav pārsūdzams un lēmumu par to, vai uzņēmumam ļaut piedalīties iepirkumos, pieņem publiskā iepirkuma rīkotājs. Proti, ja pasūtītājs atzīst, ka veiktie pasākumi ir pietiekami, tad uzņēmumam var tikt ļauts piedalīties iepirkumā. Savukārt, ja iepirkuma rīkotājs uzskata, ka veiktie pasākumi nav pietiekami, lai atjaunotu uzticamību, tas var lemt par pretendenta izslēgšanu no tālākas dalības iepirkuma procedūrā.

Jau ziņots, ka būvfirma SIA "Merks" un tās mātesuzņēmums AS "Merko Ehitus" pārsūdzējuši Administratīvajā tiesā KP lēmumu būvnieku karteļa lietā. "Merks" uzskata, ka KP secinājumi par kompānijas uzņēmējdarbības praksi ir nepamatoti gan faktiski, gan juridiski.

Iepriekšējā nedēļā arī būvfirma AS "LNK Industries" pārsūdzēja KP lēmumu. "LNK Industries" vērtējumā, KP lēmums ir nepamatots un arī prettiesisks, jo uzņēmums darbībā neesot pieļāvis lēmumā uzskaitītos likumpārkāpumus un neesot veicis jebkādas citas nosodāmas darbības.

LETA jau ziņoja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

"Velve" 2019.gadā strādāja ar 52,64 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% mazāk nekā 2018.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 74,1% un bija 814 773 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas finanšu dati par 2020.gadu vēl nav publiskoti.

Kompānijas "Velve" vienīgā īpašniece ir AS "MN Holding", bet patiesā labuma guvēja ir Jekaterina Nikuļina.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais