Slepenās sarunas karteļu lietās: Saeimā asi diskutē par noklausītā materiāla izmantošanu

Divus mēnešus pēc Augstākās tiesas Senāta sprieduma būvnieku karteļa lietā likumdevējs labo regulējumu. Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, Saeimā top grozījumi, kas ļautu operatīvi iegūtās sarunas izmantot arī konkurences lietās. Taču pretī stājas bažas par cilvēktiesībām un pārmērīgu iejaukšanos privātajā dzīvē.

Strīds izcēlās pēc Senāta sprieduma, ar kuru tika aizliegts Konkurences padomei administratīvajā procesā izmantot KNAB operatīvi ierakstītās sarunas būvnieku karteļa lietā. Tiesa uzsvēra - slepena noklausīšanās ir nopietns cilvēktiesību ierobežojums, un tās izmantošanai jābūt skaidram likumiskam pamatam.

Konkurences padome uzskata, ka bez šādiem pierādījumiem liela mēroga aizliegtas vienošanās faktiski nav iespējams atklāt, jo tās notiek mutiski un apzināti neatstāj rakstiskas pēdas. Padome atsaucas arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesa praksi, kur noteiktos apstākļos šādu datu nodošana citai iestādei atzīta par pieļaujamu.

Savukārt deputāts Gunārs Kūtris asi iebilst - operatīvās darbības esot paredzētas noziegumu atklāšanai, nevis administratīviem procesiem. Viņaprāt, desmit kartelistu dēļ nedrīkst radīt risku, ka tiks plašāk ierobežotas tūkstošiem cilvēku tiesības uz privātumu.

Tieslietu ministrija rosina Operatīvās darbības likumu papildināt ar skaidru normu, ka operatīvi iegūta informācija var tikt nodota arī citu būtisku interešu aizsardzībai, ja tas ir samērīgi un nepieciešami. Juridiskā komisija jau atbalstījusi likumprojekta virzīšanu pirmajam lasījumam.

Grozījumiem gan nebūs atpakaļejoša spēka. Tikmēr būvnieku karteļa lieta atgriezta skatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā, un diskusija par robežu starp efektīvu cīņu ar karteļiem un cilvēktiesību aizsardzību tikai uzņem apgriezienus.