Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošanas programmas īstenošanai no 2023. līdz 2025.gadam plāno atvēlēt 2,8 miljonus eiro, izriet no Kultūras ministrijas sagatavotā tiesību akta projekta.
Atzīmējot Latvijas Neatkarības kara noslēguma simtgadi, vakar Rīgas Brāļu kapos norisinājās piemiņas pasākums par godu Neatkarības karā kritušajiem karavīriem, iededzot sveces par katru kritušo karavīru.
Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu īpašuma tiesību jautājums tiek cilāts jau kopš 2002. gada. Patlaban zeme zem abām nacionālajām svētvietām pieder pašvaldībai, taču paši objekti nepieder ne vietvarai, ne valstij. Beidzot top likumprojekts, kas paredz sakārtot ne tikai īpašuma tiesības, bet arī apsaimniekošanu un finansēšanu. Šobrīd šos objektus apsaimnieko Rīgas pieminekļu aģentūra, kura bažījas, ka tā veiks visu melno darbu, bet tad to nobīdīs malā, lai gan tā arī turpmāk būtu gatava pildīt līdzšinējos pienākumus.
Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumprojekts joprojām nav ticis tālāk par pirmo lasījumu. Nu jau trešais Saeimas sasaukums ir apņēmības pilns to aizdabūt līdz finišam, atmetot mēģinājumu tikt skaidrībā par abu valsts simbolu īpašuma tiesībām. Tagad galvenais akcents tiek likts uz to, kas tad būs to apsaimniekotājs un ko drīkstēs darīt šo abu pieminekļu teritorijā un ko ne.
Valsts policija (VP) neizslēdz saistību starp šorīt pie Rīgas krematorijas degušo furgonu un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību, kas tika pastrādāta pie Rīgas Brāļu kapiem, sacīja VP pārstāve Sigita Pildava.
Kā iepriekš ziņojām, Piebalgas muzeju apvienības "Orisāre" vadītāja Līva Grudule sociālajā tīklā Facebook publicēja ierakstu, kurā atklāj kādu nepatīkamu pieredzi. Kā izrādās, sieviete 18.novembrī ar ģimeni bija atbraukusi uz Rīgu un tostarp vēlējās aiziet uz Brāļu kapiem, taču netika ielaista. Vēl vairāk - sievietei tika piedraudēts ar sodu. Apsargs draudēja ieslēgt signalizāciju.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece un Ministru prezidents Māris Kučinskis šodien piedalījās ziedu nolikšanas ceremonijā Brāļu kapos.
Šodien Ministru kabinets plāno lemt par 12 300 eiro piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nodibinājumam "Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonds" Rīgas Brāļu kapu ansambļa Centrālo vārtu ārējās fasādes kreisās puses restaurācijai.
23.novembrī no plkst.8 līdz 22 Nacionālo bruņoto spēku peldbaseinā notiks 14 stundu piemiņas peldējums, kas veltīts Brīvības cīņās kritušajiem 14 kadetiem.
Pirms gadsimta ļaužu straumes izvadīja pirmos kritušos latviešu strēlniekus. Trešdien Rīgas Brāļu kapos pulcējās iedzīvotāji un karavīri, lai pieminētu brīvības cīnītājus.
Nākamajā trešdienā, 28.oktobrī, atzīmējot simtgadi kopš Brāļu kapos guldīti pirmie Pirmajā pasaules karā kritušie latviešu strēlnieki, notiks šim notikumam veltīta svinīga ceremonija.
Rīgas Brāļu kapu šūnakmens atguvis savu baltumu. Ar ziedotāju palīdzību atjaunota noslēdzošā siena ar Mātes Latvijas skulptūru. Līdz valsts simtgadei plānots restaurēt centrālos vārtus.
Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidente Laimdota Straujuma, Saeimas priekšsēdētāja, Saeimas Prezidija locekļi un deputāti piedalās Nacisma sagrāves un II Pasaules kara beigu atceres dienas pasākumā Rīgas Brāļu kapos.