Strēlnieku simtgadē aicina būt lepniem
Pirms gadsimta ļaužu straumes izvadīja pirmos kritušos latviešu strēlniekus. Trešdien Rīgas Brāļu kapos pulcējās iedzīvotāji un karavīri, lai pieminētu brīvības cīnītājus.
«Šeit nav apbedīti mūsu senči, taču ar ģimeni īpaši svinam valsts svētkus un Lāčplēša dienā aizdedzam svecītes. Uzskatu, ka ir ļoti svarīgi pieminēt un atcerēties mūsu varoņus, jo bez viņiem, iespējams, nebūtu Latvijas,» stāsta Ieva, kas ar saviem studiju biedriem atnesa baltus ziedus kritušo piemiņai. Atceres pasākums pie Mūžīgās uguns pulcēja kuplu skaitu apmeklētāju. Vairākums bija vecāka gadagājuma cilvēki, tomēr piedalījās arī ģimenes ar bērniem. «Ar mazdēlu kopā apmeklējam militārās parādes, taču arī šo dienu palaist garām nevarēja. Bērniem ir jāstāsta par vēsturi, lai viņi zinātu, kā bija jācīnās par brīvību,» Neatkarīgajai atzina rīdzinieks Valdis, kuram liels prieks par paveiktajiem restaurācijas darbiem Brāļu kapos.
Pirms simt gadiem, 1915. gada 28. oktobrī, apglabāja pirmos kritušos Latvijas strēlniekus – Jēkabu Timmu, Jāni Gavenasu un Andreju Stūri. Tagad svētvietā atdusas vairāk nekā 870 strēlnieku. Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas izcilākais un lielākais monumentālais ansamblis. Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja ikvienu smelties strēlnieku pašaizliedzīgo cīņas sparu un nākamajām paaudzēm nodot dzimtenes mīlestību. «Tautas stiprums nav matemātiski aprēķināms. Liela tauta nenozīmē, ka tai ir stiprs gars. Latviešu strēlnieki un brīvības cīnītāji ir pierādījuši, ka esam liela tauta un stipra tauta. Mums visiem nepieciešams pieminēt varoņus un pārņemt viņu gara stiprumu,» uzrunā klātesošajiem pauda Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.
Atceres laikā atklāja restaurēto Rīgas Brāļu kapu gala sienu. To iesvētīja NBS kapelāns un reliģisko konfesiju pārstāvji. «Šie karavīri neizvēlējās sevi pasargāt, bet atdot savu dzīvību dzimtenei. Tas ir aktuāli arī šodien. Lai Latvija varētu būt brīva un plaukstoša, katram no mums ir jādod sevi otram, savai tautai,» aicināja Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankēvičs. Brāļu kapu restaurācijas darbus plāno pabeigt līdz valsts simtgadei. Vēl nepieciešams atjaunot galvenos vārtus un svētvietas mūrus.